Sekojot līdzi Satiksmes ministrijas un Kokneses pašvaldības savstarpējās vienošanās variantiem par Rīgas—Daugavpils šosejas posma pārbūvi pagasta teritorijā, liekas, tās tādas hameleonu rotaļas vien ir.
Sekojot līdzi Satiksmes ministrijas un Kokneses pašvaldības savstarpējās vienošanās variantiem par Rīgas—Daugavpils šosejas posma pārbūvi pagasta teritorijā, liekas, tās tādas hameleonu rotaļas vien ir.
“Rotaļas” sākās jau ar Kokneses apvedceļa projektēšanu, kad izvērtās asas diskusijas par trijām šī ceļa pieslēguma iespējām Rīgas—Daugavpils šosejai.
Iedzīvotāju anketēšanas dati bija viennozīmīgi: apvedceļam jābūt starp Bormaņiem un Koknesi, lai atslogotu šoseju ciemata centrā un atvieglotu dzelzceļa šķērsošanu Bormaņu, Bebru un Iršu iedzīvotājiem. Diskusija ieilga, jo iedzīvotāju viedoklis nesakrita ar Kokneses pašvaldības deputātu iecerēm.
Toreiz koknesietis J. Vingris “Staburagā” rakstīja: ja transporta plūsma cauri ciematam netiks mazināta, ieguvēji būs tikai divi — “Ragāļu” krogs un degvielas uzpildes stacija (DUS). Pēc trīskārtēja Satiksmes ministrijas aicinājuma respektēt iedzīvotāju prasības deputāti beidzot nobalsoja
par apvedceļa izbūvi.
Pēc tam sekoja gara pauze gan runās, gan darbos. Līdz 2006. gada sākumā laikrakstā “Staburags” izlasīju informāciju — piešķirti trīs miljoni latu satiksmes drošības uzlabošanai Rīgas—Daugavpils šosejas posmā no “Ragāļu” kroga līdz pagasta padomei.
Pēc šīs informācijas televīzijas raidījumā “De facto” Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs stāstīja, ka rajona ceļi ir kritiskā situācijā, īpaši Daugavas kreisajā krastā, bet Satiksmes ministrija 70% rajona ceļu remonta līdzekļu iedalījusi Koknesei un Pļaviņām, jo to pašvaldību vadītāji pārstāv Tautas partiju.
Tagad atkal klusums. Kokneses pašvaldības deputāti atbalstīja piketa “Par drošu satiksmi Koknesē” rīkošanu 15. septembrī uz vienīgās gājēju pārejas. Par organizatoriem izvirzīja deputātu Vitāliju Rūrānu, kurš bija viens no kaislīgākajiem apvedceļa projekta atbalstītājiem, un deputāti Inesi Kāpiņu, kura dzīvo otrpus dzelzceļam, pati izjūtot problēmu, ko rada apvedceļa trūkums.
Protams, jārūpējas par gājēju drošību, šķērsojot šoseju. Ir jāierīko pat vairākas apgaismotas gājēju pārejas, bet vai tam jātērē no trim līdz sešiem miljoniem latu?
Cik droša satiksme būs Bormaņu, Bebru, Iršu un otrpus dzelzceļam dzīvojošajiem koknesiešiem?
Satiksmes autobusu vadītāji nereti spiesti apbraukt stāvošos vilcienus caur Siliņiem, metot astoņus kilometrus lielu līkumu.
Vēlos zināt, vai apvedceļa projekts ir mainīts divu iepriekš minēto objektu — kroga un DUS — labklājības labad? Kokneses pagasta padome plāno veidot novadu ar Bebru un Iršu pagastu. Vai šī plāna īstenošanā sabiedrības domas ņems vērā, varbūt iztiks vien ar pagasta padomes un ministrijas vienošanos?
