Turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 12. augusta numurā.
Turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 12. augusta numurā.
Septembris.
Aiz loga rudenīga vakara
tumsa. Kad mūsu tautas dižgari rakstīja vārsmas, laikam daudz gaišuma bija gan ārā, gan sirdīs. Auseklis— “Gaismas pils”. Plūdons — “Uz saulaino tāli”. Aspazija — “Sapņu tālumā”. Es arī iedomājos savu skatījumu uz šī laika notikumiem izteikt vārdos ar atskaņām, bet nekādu gaišumu ielikt tajos nevaru:
Kā laši rudeņos pēc nārstošanas sērēm,
Kā naktīs hiēnas pēc antilopes bērēm
Alkst partijas pēc savas “sapņu tāles” —
Pēc vietas Saeim”s plenārsēžu zālē.
Domāju — kāpēc tāda tieksme iegūt varu? Par katru cenu, jebkuriem līdzekļiem, reizēm upurējot pašcieņu. Aptraipot sāncenšu godu, sabradājot autoritāti. Neņemot vērā, kādiem vārdiem tauta atcerēsies savus bijušos deputātus, pilnvarām beidzoties, kādus ziedus kādreiz noliks uz viņu kapu kopiņām.
Par partiju “Latvijas ceļš”
(“LC”) 8. Saeimas vēlēšanās tauta nenobalsoja. Laikam jau vēlētāji novērtēja partijas “veikumu”, daudzus gadus esot pie varas. Atcerējās, ko partijas vīri privatizēja paši, ko “par sviestmaizi” ļāva iegūt draugiem. Kā auklējās ar negodīgiem baņķieriem, kā izlaupīja valsti. Nav jau vēl aizmirsts kādreiz radioraidījumā dzirdētais: Igaunijā privatizējamo objektu kopējā bilances vērtība (1991. gada augustā, rubļos), salīdzinot ar Latviju, bija divas reizes mazāka, bet privatizācijas rezultātā valsts ieņēma divas reizes vairāk. “LC” valdīšanas laikā tika izsaimniekots G—24 kredīts, pazuda “Latvenergo” miljoni, mīklainā nāvē mira četri atbildīgi darbinieki, kuriem būtu jāzina (un jāliecina) par šīs naudas likteņiem. No valsts kases bija jāizmaksā miljoni par zviedru kuģa sagriešanu metāllūžņos.
Šodien “LC” atkal snaikstās ap varas svirām, lai tās satvertu un atsāktu “saimniekot”, papildinot nupat nosaukto “paraugdarbu” sarakstu. Savu ieceru sasniegšanai partija bez jebkādiem aizspriedumiem gatava pievienoties jebkuram politiskajam spēkam, kurš palīdzētu pārvarēt piecu procentu barjeru. Laikam jau cerības dalīt iespējamos miljonus no ES fondiem ir pietiekami liels stimuls, lai dotos “aprēķina laulībā” pat ar tik skandalozu partiju kā Latvijas Pirmā (LPP). (Par skandalozu uzskatu, atcerēdamies tādus deputātus un viņu darbošanos “tautas labā” kā Ē. Jēkabsonu, A. Šleseru, D. Jaundžeikaru).
Divu partiju savienības
pamatā ir vienkāršs aritmētisks aprēķins: ja par vienas kandidātiem 9. Saeimas vēlēšanās iespējams saņemt ap trim procentiem vēlētāju balsu un par otras arī tikpat — kopā pietiks, lai pārvarētu piecu procentu barjeru. Man gan šķiet, ka šoreiz aprēķins izrādīsies aplams: tie, kas vēl ir uzticīgi “mācītāju partijai”, par to nebalsos, lai vienlaikus neatbalstītu “LC”. Un otrādi — līdzšinējie “LC” piekritēji novērsīsies, lai nebūtu jābalso arī par LPP kandidātiem. Kā nekā iepriekšējās vēlēšanās abas partijas bija sīvākās sāncenses.
(Turpmāk vēl)
