Turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 12. augusta numurā. Augusta pirmā nedēļa.
Turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 12. augusta numurā.
Augusta pirmā nedēļa
Reklāmas speciālists Ēriks
Stendzenieks pirmsvēlēšanu aģitācijas burzmā arī grib kārtīgi nopelnīt. Žargonā runājot — “uzvārīties”. Reklamējot, piemēram, pirmos Mārupes siltumnīcās nobriedušos gurķus, ko Latvijas iedzīvotāji tāpat pērk labprātāk par importētajiem, uz īpašu peļņu cerēt nevar. Pavisam cita lieta, ja Stendzenieka kungam ar savu daiļrunību un šķietami pārliecinošiem argumentiem izdotos vēlētājiem “iesmērēt” cita veida “gurķus” — jau sākušus vīst un ar “smaķeli”, kā teiktu mans draugs Juris.
Partijas savu biedru iedabūšanai 9. Saeimas krēslos ceļa bruģēšanai uz kāroto Jēkabielas namu naudu nežēlos. (Ne tā, kā kopjot izdangātos un sabrukušos valsts ceļus!) Man kā vēlētājam gan būtu interesanti zināt, no kurienes, cik un kāpēc tie tūkstošu tūkstoši partiju kasēs ieripojuši. Tad pēc vēlēšanām skaidrāk varētu nojaust, kā labā tiek izstrādāti lēmumi un likumi. Un kāpēc viens otrs vēlētāju izpratnē skandalozs fakts paliek bez likumsargājošo dienestu reakcijas.
Godātais Stendzenieka kungs nolēmis nedaudz “atslaukt” šīs kases, aizliekot kādu vārdu par politiķu labajiem darbiem. Un, lai vēlētāji vērīgāk ieklausītos viņa labajos vārdos, reklāmu ievada tāds kā prologs, kā tēmas pieteikums, uvertīra ar moto: “Nost ar visu negatīvo. Jārunā tikai par labo!”.
Runāt par labo var un vajag.
Tikai runātājam nav jāiedomājas, ka klausītāji (vēlētāji) tādi naivie jefiņi vien ir, kam vienlaikus vaļā gan ausis, gan mute. Mums tagad esot labi. Un jāsaprot, ka labi ir, tikai pateicoties pašreizējai valdībai un tās vadītājam. Es gan līdz šim biju pārliecināts, ka pateikties vajag tautai un pēdējā sasaukuma LPSR Augstākās Padomes Tautas frontes frakcijai. Tautai par to, ka 1991. gadā uz barikādēm brīvību izcīnīja “de facto”, LTF frakcijai — par brīvību “de jure”.
Pirms kāda laiciņa zvanīju savam draugam:
— Pēteri, interesanti būtu uzzināt, kuri no mūsu pašreizējās politiskās elites janvāra dienās bija Rīgā uz barikādēm?
Atbilde mani pārsteidza:
— Ilmār, tu esi nokavējis. Es nesen beidzu rakņāties pa LTF muzeja arhīvu, dokumentiem, un tu neticēsi — neviens!
Ar to varētu oponēt Stendzenieka kunga tēzei “Jārunā tikai par labo!”. Gribu iebilst arī aicinājumam nerunāt par negatīvo, trūkumiem. Būt nemierā ar jau sasniegto, pievērst uzmanību trūkumiem un kļūdām — tas ir progresa, visas civilizācijas attīstības pamatā.
Turpmāk vēl
