Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 12. augusta numurā.
(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 12. augusta numurā.)
Septembra pēdējā nedēļa
Tuvojoties 9. Saeimas vēlēšanu dienai, manā pastkastītē ne lūgti, ne aicināti birst partiju reklāmizdevumi. Tos varētu uzreiz uzpraust uz nagliņas, ja vien tur jau nekarātos kvalitatīvāka papīra rullis. Tomēr ielūkoties tajos ir vērts, lai saprastu, kas ir kas. Lasu izdevumu “9/deviņi, LPP/LC un reģionālo partiju apvienības 9. Saeimas vēlēšanu izdevums (septembris, 2006. gads)”:
“/../ īstenojas LPP izveidotā atbalsta programma Latvijas dievnamiem. Tās ietvaros gandrīz 200 reliģisko konfesiju baznīcu jau saņēmušas 2,5 miljonus latu. /../ Mēs panāksim, ka dievnamu atbalstam ik gadus atvēlēs 5 miljonus latu. /../” Paraksts — Jānis Šmits, LPP frakcijas priekšsēdētājs, (9. lpp. “Latvijas dievnami atdzimst”).
Raksta autors savā visatļautības apziņā bez kautrēšanās informē sabiedrību par valsts līdzekļu tērēšanu “savējo” vajadzībām. Laikā, kad gadiem ilgi trūkst naudas, visā Latvijā lauku skolām, bibliotēkām, kultūras namiem cauro jumtu un noplukušo sienu remontēšanai, LPP 2,5 miljonus novirzījusi baznīcu atbalstam un plāno šo summu dubultot. Nedomāju, ka dievnamu vajadzībām nauda maksāta no partijas kases. Tie miljoni baznīcu vajadzībām nākuši no valsts budžeta, no nodokļu maksātāju naudas. Bet — Satversmes 99. pantā ir rakstīts: “Baznīca ir atdalīta no valsts.” LPP aktīvisti, izmantodami savu pašreizējo situāciju varas vidē, ir pārkāpuši šo pantu! Vēl vairāk — ir maksāts no valsts kabatas, lai draudžu gani no baznīcu kancelēm savas “avis” aicinātu, mudinātu un virzītu balsot par LPP sarakstu. Pat kardināls Jānis Pujats radio intervijā vaicāts, vai katoļu mācītāji baznīcās aģitēs par LPP kandidātiem, nenoliedza: “Jā, mēs aicināsim balsot par ticīgo kandidātiem.” Bet tā jau ir baznīcas klaja iejaukšanās valsts lietās un pilnīgi pretrunā Satversmes normai — “Baznīca ir atdalīta no valsts”.
Tā paša 9. Saeimas vēlēšanu izdevuma 3. lappusē Ainārs Šlesers, slavinot vēlēšanu apvienību LPP/LC raksta:
“LPP un LC savienība ir spēcīgas enerģijas un pamatīgas pieredzes savienojums. /../ Ņemiet kaut vai Godmani. Kāds varbūt viņu kritizē, bet tas ir cilvēks, kas saņēma absolūti sagrautu valsti un uzcēla to no nulles. /../” Ekonomiski visattīstītākā republika PSRS, izrādās, bijusi absolūti sagrauta. Ar usnēm aizauguši, neapstrādāti tīrumi, sabrukušas fermas, iznīcināti ganāmpulki, likteņa varā pamestas, slēgtas rūpnīcas, par nožēlojamiem grašiem uz rietumvalstīm pārdots
mežs — arī tas bija jau pirms Godmaņa?
Vienā jautājumā gan var piekrist Šlesera kungam: no nulles tika pacelts LC vadošo personu mantiskais stāvoklis. Un no nulles radās pirmās krāpnieciskās komercstruktūras: banka “Baltija”, banka “Olimpija”, sabiedrības “Latgalīte”, “Auseklītis” u. c. Un bez jebkāda sākumkapitāla — kā zvaigznes pēc saulrieta, iemirdzējās pirmie miljonāri — Skoks, Krūmiņš, Kokalis.
Oktobra sākums, pirmsvēlēšanu laika beigas
Šermuļi pārņem iedomājoties, cik naudas izšķiedusi viena otra partija, lai iegūtu kārotās deputātu vietas Saeimā. Laikam jau zina, ka iztērēto atgūs ar uzviju.
Apmaksātie deputāti atstrādās. Partijas zinās, kurus likt par ministriem, valsts sekretāriem, departamentu direktoriem, lai dāsnajiem labvēļiem darījumi “ietu no rokas”. Lai “šmuces”, ko urķīgi žurnālisti un sabiedriskās organizācijas uzvandīs, bez nevēlamām sekām apklustu, noplaktu, izplēnētu nebūtībā.
Arī man kā vēlētājam laiks apklust, noplakt un pielikt punktu “Dienasgrāmatai”.
