Pirmajā preses konferencē reģionālo laikrakstu žurnālistiem Ministru prezidents Aigars Kalvītis uzsvēra: “Tautas partijai raksturīga saikne ar rajoniem, jo daudzu pilsētu mēri ir mūsējie, tāpēc man ar jums ļoti svarīgi komunicēties”.
Pirmajā preses konferencē reģionālo laikrakstu žurnālistiem Ministru prezidents Aigars Kalvītis uzsvēra: “Tautas partijai raksturīga saikne ar rajoniem, jo daudzu pilsētu mēri ir mūsējie, tāpēc man ar jums ļoti svarīgi komunicēties.”
Patiesībā ikmēneša tikšanās ar rajonu laikrakstu žurnālistiem nav nekas jauns — līdz šim tieši tā darījuši visi iepriekšējie premjeri. Atzīstot, ka šāda informācijas tālākvirzība no Rīgas uz Latvijas laukiem ir visizdevīgākā, tradīciju pārņēmis arī jaunais Ministru prezidents.
Nav konfliktu un kariņu
Stāstot par valdības pirmajām sēdēm, Kalvīša kungs ir ļoti optimistiski noskaņots — neesot ne konfliktu, ne kariņu (šķiet, ka “Jaunā laika” ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa uzvārds no īpašvārda politikā kļuvis par populārāko lietvārdu — aut.). Neesot pat cerējis, ka tik labi izdosies sastrādāties. Laikam visiem apnicis strīdēties.
Iespējams, tā arī ir, taču tikpat reāla varbūtība, ka tā ir Aigara Kalvīša taktika — rādīt lietas labākā gaismā, nekā tās patiesībā ir, radot rozā ilūziju par paša veidotā formējuma rezultatīvo darbošanos. Patiesību rādīs laiks.
Būs arī lētas zāles
Aigars Kalvītis atzīst, ka tik ambiciozi plāni kā šai valdībai nav bijuši nevienai citai, proti, rekordlaikā, divās nedēļās, pieņemt nākamā gada budžetu un tūlīt pēc valdības izveidošanas sākt veselības aprūpes sistēmas reformu.
Galvenais, ar ko sāks valdība veselības aprūpē: lai pacienti varētu nopirkt savām materiālajām iespējām atbilstošus medikamentus — gan dārgas, gan lētas zāles. Kompensējamo medikamentu budžets nākamajam gadam tikšot palielināts par 5 miljoniem latu, mainot procentuālo attiecību — 70 procentu maksājot valstij un tikai 30 procentu pacientam.
Paredzēts ievērojami uzlabot neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, iegādājoties jaunas un moderni aprīkotas automašīnas. Kalvīša kungs laikam bija pamanījis “Latvijas Avīzes” pirmajā lappusē ievietoto publikāciju un attēlu ar jaunajām ātrās palīdzības mašīnām Aizkrauklē un nosauca to kā pozitīvu piemēru. Stiprināšot arī primārās aprūpes institūciju, palielinot ģimenes ārstu skaitu. Uz žurnālistu jautājumu, kā gan to varēs izdarīt praktiski, premjers nespēja atbildēt, tikai atrunājās, ka veselības ministram Gundaram Bērziņam šis ceļš droši vien esot zināms…
Auto grims dubļos
Žurnālisti iebilda, ka ātrajai palīdzībai var pirkt vismodernākās mašīnas, bet slikto lauku ceļu dēļ tās pie pacientiem nemaz netiks. Gribējām arī zināt, kāpēc tik daudz naudas tērē reizumis visai labo valsts galvenās nozīmes ceļu uzlabošanai, pirmās un otrās šķiras brauktuves atstājot novārtā.
Ministru prezidents atklāja, ka Eiropas Savienība daudz līdzekļu piešķir tieši galvenās nozīmes un pirmās šķiras ceļiem, un Latvija no šīs naudas negrib atteikties, tāpēc arī atvēl valsts līdzfinansējumu. Ceļu fondā gan naudas esot pamaz, atzīst Kalvīša kungs, un nākamā gada budžetā tās daudzums būtu jāpalielina.
Valsts šķēršļus neliks
“Staburags” jautāja, kāda būs jaunās valdības attieksme pret celulozes rūpnīcas būvi Jēkabpils rajona Ozolsalā. Aigars Kalvītis pauda, ka valdības attieksmē nekas nemainīsies — valsts šajā projektā nedominēs, un, ja investori ievēros visas prasības saistībā ar vēlamajām tehnoloģijām, valdība rūpnīcas būvei šķēršļus neliks.
Otrs Aizkraukles rajonam nozīmīgs jautājums ir valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” liktenis. Valdības deklarācijā noteikts, ka šo uzņēmumu neprivatizēs, bet tā restrukturizāciju turpinās. Tas esot jāizdara triju mēnešu laikā, nodalot elektroenerģijas ražošanu, sadali un pārdali, lai koncerna ietvaros darbotos atsevišķi uzņēmumi. Vairs nevar ražot dārgu elektrību ar vecām, nemodernām iekārtām. Valdība ieinteresēta, lai tirgū elektroenerģiju patērētājiem piedāvātu arī citi ražotāji, nodrošinot konkurenci un izdevīgumu klientiem.
“Dāvanas” dalīs ministri
Līdz šim noteiktu summu valsts investīciju, tā sauktās deputātu kvotas, budžeta gadā bija ļauts sadalīt Saeimas deputātiem atbilstoši savām prioritātēm. Tagad šo “dāvanu dalīšanas” pienākumu ar lielāko prieku uzņēmušies valdības ministri. Būs jāsadala pusotra miljona latu.
Kā gan īsti tas notiks? Vai katrs ministrs dos tūkstošus pagastam vai pilsētai, kurā pats dzimis, dzīvo vai kurā mērs ir viņa partijas biedrs? Ministru prezidents sola, ka valdība, konkrēti Ekonomikas ministrija, pieņems un izvērtēs Saeimas deputātu viedokļus, atbalstīs arī opozīcijas priekšlikumus, protams, ne visus. Žurnālistiem skaidrs, ka lielāko “pīrāga gabalu” noteikti dabūs valdībā esošo partiju protežētie objekti. Otrādi jau būtu neloģiski.
Vai “teļa optimisms”?
Jautāts par pašvaldību vēlēšanām, Kalvīša kungs kļūst vēl smaidīgāks un omulīgāks: viņš pārliecināts, ka Tautas partija uzvarēs gandrīz visās pilsētās, kurās vēlēšanas notiks pēc partiju listēm.
Acīmredzot šādai pārliecībai ir pamats, jo citādi to varētu nosaukt par “teļa optimismu”. Nesenā vēsture gan liecina, ka pārmērīga pārliecība par saviem spēkiem uzvaru vēl nenozīmē.
