Kad neviens vairs tev nedāvinās saulesrietus. Rīta stundai būs rasā nomaldījies skatiens.
Kad neviens vairs tev nedāvinās saulesrietus,
Rīta stundai būs rasā nomaldījies skatiens,
Lai pār tevi nolīst rožu ziedlapiņu lietus
Un kā šķīstot maigi savā dvašā ietin.
Kad jūtu laukos rudens iezagsies,
Sirds atbildes sev pateikt nezinās,
Tev kā glāstā rožu ziedlapiņas pieskarsies,
Kā ar mātes mīļām rokām mierinās.
Kad viss tik patiess būs, cik tu sajust vari,
Mazi laimes atspulgi dzīs saules dzietus,
Kā citiem neredzami gaismas stari
Pār tevi nolīs rožu ziedlapiņu lietus.
