Šajās dienās 80 gadu jubileju svin skrīveriete Anna Jonāne. Sirmā kundze izaudzinājusi divas meitas un nu lepojas ar krietnu mazbērnu un mazmazbērnu pulciņu.
Šajās dienās 80 gadu jubileju svin skrīveriete Anna Jonāne. Sirmā kundze izaudzinājusi divas meitas un nu lepojas ar krietnu mazbērnu un mazmazbērnu pulciņu.
— Man ir divas meitas, četri mazbērni un četri mazmazbērni, — saka jubilāre. — Kad sēžamies pie svētku galda, esam 17 cilvēku. Viņi visi vienmēr ir klāt bez aicināšanas. Mazākie parasti kaut ko nodzied. Mazbērnus un mazmazbērnus laikam mīlam vairāk nekā bērnus. Tas varbūt tāpēc, ka tagad ir gana laika, lai mazos samīļotu, palutinātu. Kad auga pašas meitas, tam neatlika tik daudz laika — bija jāstrādā.
Jonānes kundzes dzimtā puse ir Daugavpils rajona Kalupes pagastā. Daudzus gadus viņa nostrādāja fermā, darīja smagus lauku darbus — pat ara un ecēja. Kad meitas aizgāja savā dzīvē, no Latgales uz Skrīveriem pārcēlās arī Annas kundze — lai būtu tuvāk bērniem. Latgalē palika nesen uzcelta māja, saimniecība, taču jubilāre to nenožēlo. Kopā ar savējiem dzīvot ir vieglāk. Un nu jau 34 gadus viņa sevi sauc par skrīverieti.
Annas Jonānes vaļasprieks ir tamborēšana.
— Rokas ne brīdi nestāv mierā, — viņa saka. — Pat tad, kad skatos televīziju, rokās ir tamboradata un dzijas kamols. Pārklāji un sedziņas top gandrīz nemanot. Mazbērniem vienmēr esmu arī adījusi zeķes. Toties vasarā man patīk rosīties dārzā pie mājas.
Jubilāres sētā jau agri pavasarī uzplaukst sniegpulkstenītes, zied narcises. Taču Annas kundzes mīļākās puķes ir samtenes. To pie mājas ir visvairāk. Protams, ir vieta arī zemenēm, un pirmās ogas vienmēr tiek pataupītas mazmazbērniem. Vienmēr īpaša ir arī Annas diena, tad ziedošajā dārzā pulcējas visa dzimta.
Jonānes kundze aktīvi darbojas Skrīveru katoļu draudzē. Ja ar veselību viss ir kārtībā, neizlaiž nevienu dievkalpojumu. Katru gadu brauc arī uz Aglonas baziliku.
— Tas nekas, ka tur pulcējas ļoti daudz cilvēku. Pēc Aglonas apmeklējuma šķiet, ka no pleciem novēlusies smaga nasta un pat elpot kļūst vieglāk, — viņa saka. — Iespējams, tieši ticība man palīdzējusi izturēt brīžos, kad bija visgrūtāk, kad šķita, ka pietrūks spēka un padoma.
