Daudzviet izvietoti krāsaini konteineri dalītai atkritumu vākšanai. Tas ir ekonomiski izdevīgi, jo atkritumus var izmantot otrreizējai pārstrādei. Nozīmīgi arī tas, ka tādējādi cilvēkus rosina domāt zaļi.
Daudzviet izvietoti krāsaini konteineri dalītai atkritumu vākšanai. Tas ir ekonomiski izdevīgi, jo atkritumus var izmantot otrreizējai pārstrādei. Nozīmīgi arī tas, ka tādējādi cilvēkus rosina domāt zaļi.
Šobrīd dalītās atkritumu vākšanas konteineri Aizkraukles rajonā ir tikai Aizkrauklē un Koknesē. Diemžēl to nav Pļaviņās, salīdzinoši lielā pašvaldībā. Daudzi iedzīvotāji atzīst, ka labprāt atkritumus liktu šādos konteineros, ja būtu tāda iespēja. Cilvēki būtu priecīgi arī nodot stiklu, makulatūru vai metāllūžņus nelielā daudzumā, jo ne visi var samaksāt par transportu, lai sakrāto nogādātu uz attālāku vietu, kur ir šādi pieņemšanas punkti.
Nav jau tā, ka lielākajai daļai cilvēku vienalga, vai apkārtne ir tīra. Arī man gribas rīkoties zaļi, bet nereti pietrūkst iespēju to izdarīt. Lai apkārtne kļūtu tīrāka, dažviet pietiktu, ja novietotu vairāk parasto konteineru. Ne visi, piemēram, konfekšu papīriņus gatavi nēsāt somā, lai sameklētu kādu atkritumu tvertni. Vieglāk tos nomest zemē.
Pilsētās atkritumu vākšana lielākoties sakārtota, bet pagastos cilvēkiem daudz problemātiskāk tikt no tiem vaļā. Privātmāju īpašniekus, īpaši tālu laukos, dzīve jau iemācījusi atkritumus vākt dalīti — pārtikas pārpalikumi vienā kaudzē, papīri un plastmasa citā, bet metāllūžņi atsevišķi. Kad šādi krāts ilgāku laiku, lielu daļu atkritumu sadedzina, bet pārējo cilvēki likvidē, kā prot. Tāpēc mežs un ceļmalas ir piedrazoti. Lielākā daļa iedzīvotāju nevēlas maksāt par to, lai atbrīvotos no liekā. Tik apzinīgi vēl neesam.
Atkritumu apsaimniekošana pašvaldībās ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, jo mazās izgāztuves darbosies vēl tikai pāris gadu. To vietā veidos reģionālos atkritumu apsaimniekošanas poligonus. Aizkraukles rajona pašvaldībām piedāvā veidot Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu poligonu. Pagaidām pašvaldības ir atturīgas, un tikai dažas atbalsta šo projektu, jo ieceres realizācija izmaksās vismaz deviņus miljonus latu. Lai arī daļu naudas iespējams iegūt no Eiropas Savienības fondiem, lielākā nasta tomēr jāceļ pašvaldībām. Pagaidām nav arī citas alternatīvas, un katrs mēģina šo jautājumu risināt citādi.
