Šodien secietim Artūram Zitānam 20 gadu jubileja. Puisi sveiks draugi un radi, un viņš būs kopā ar savu lielo aizraušanos — mūziku.
Šodien secietim Artūram Zitānam 20 gadu jubileja. Puisi sveiks draugi un radi, un viņš būs kopā ar savu lielo aizraušanos — mūziku.
Kaut arī Artūram tikai 20 gadu, dzīves pieredze viņam tik bagāta kā pusmūžu nodzīvojušam vīrietim. Tas tāpēc, ka viņam agri nācās no ģimenes aiziet un kļūt patstāvīgam, astoņus gadus mācoties un dzīvojot Rīgā.
Dzied kopš dzimšanas
Kopš Artūrs sevi atceras, viņš vienmēr ir dziedājis. Dziedāšanu un klavierspēli skolā viņam mācīja skolotāja Anita Eihentāle. Pēc Seces pamatskolas 5. klases beigšanas zēnam sākās daļēji patstāvīga dzīve, jo viņš mācījās un arī absolvēja Rīgas mūzikas internātvidusskolu.
Tad puisim bija 17, un viņš saprata, ka mūzika tomēr nav viņa dzīves aicinājums, tāpēc iestājās Rīgas tehniskās koledžas mikroelektronikas nodaļā budžeta grupā. Diemžēl koledžu Artūrs nepabeidza, jo pietrūka gribasspēka un bija grūtības ar matemātiku.
Rīga iemāca strādāt
— Es nevainoju matemātikas skolotāju, bet pats sevi, jo bieži vien patika paslinkot. Tāpat bija arī mūzikas vidusskolā — tikai nedēļu pirms ieskaitēm vai eksāmeniem mācījos cītīgi, pārējo laiku pavadīju diezgan vieglprātīgi, — atklāti atzīstas Artūrs.
Puisis par savu dzīvi Rīgā stāsta bez rūgtuma vai lielīšanās. Viņš uzskata, ka šie gadi iemācījuši būt patstāvīgam, rūpēties par sevi un plānot, kā izdzīvot. Artūrs nevairījās strādāt vienkāršus darbus, lai nopelnītu kādu lieku latu, jo apzinājās, ka nevar dzīvot tikai no vecāku dotās naudas.
Patīk likt logus
Patlaban Artūrs strādā firmā “ALIN — MT” Aizkrauklē un mājām liek jaunus logus. Šis darbs enerģiskajam puisim patīk, jo ir tik patīkami veca, nolietota loga vietā ieraudzīt jaunu un gaišu.
— Dzīvoklim pavisam cits izskats, mājai kā jaunas acis, — smej Artūrs.
Prot izremontēt dzīvokli
Artūram arvien vairāk sāk interesēt dažādi celtniecības un remontdarbi. Viņš pats prot izremontēt dzīvokli, zina, kā jārīkojas krāsojot, tapetes līmējot vai flīzes liekot.
— Esmu pārliecināts, ka man jāiegūst augstākā izglītība. Domāju par arhitekta vai datorspeciālista profesiju. Vispirms tikai vakarskolā jāpārliek 12. klases eksāmeni, un mācības jāsaskaņo ar darbu, — domā Artūrs.
Disenīte pagrabā
Šovasar Artūrs brīvajā laikā Seces pamatskolas pagrabtelpā kopā ar draugiem un brīvprātīgo palīdzi Martu no Portugāles sāka iekārtot jauniešu atpūtas telpu. Tur viņi domā veidot jauniešu klubiņu. Top projekts, lai iegūtu Eiropas fondu naudu telpas labiekārtošanai.
Šajā telpā Artūrs ar draugiem šodien — savā dzimšanas dienā — rīko disenīti, bet rīt mājās būs kopā ar ģimeni un radiem.
Kājām līdz Londonai
Artūram 20 gados jau izveidojies savs dzīves uzskats. Viņš pēc vairākiem likteņa “belzieniem” pārliecinājies, ka vairāk jāpaļaujas uz sevi un liela nozīme cilvēka dzīvē ir naudai. Pašlaik viņš nopelna pietiekami, lai palīdzētu arī ģimenei.
— Es dzīvoju šodienai, ne nākotnei, — tā šobrīd uzskata Artūrs.
Labu mācību puisis šopavasar saņēma laimes meklējumos Anglijā, kurp devās lasīt zemenes. Tur pret viesstrādniekiem izturējās tik pazemojoši un tik maz maksāja, ka pēc neilga laika no darba vajadzēja aiziet. Līdz Londonai ar draugiem 300 kilometru, naktis pavadot teltī, gāja kājām. Vairākas dienas lielpilsētā meklēja darbu, bet neko neatrada. Tad Artūrs devās mājās un tagad par darbu ārzemēs negrib ne dzirdēt.
Puisis to atceras ar smaidu — esot iznācis kā Sprīdītim. Devies pasaulē laimi meklēt, neapjaušot, ka vislabāk ir mājās.
