Man tagad ir trakāk kā tajā tautasdziesmā “Stundu stāvu domādama,/ Kam lai sēžu kamanās”. Es ne tikai stundu stāvu, bet augas naktis neguļu, domādama par nākamajām Saeimas vēlēšanām. Pirms mēneša man viss bija skaidrs — stāšos Repšes partijā, viņam tik sirsnīgas reklāmas televīzijā un radio, ka neviens šovs nestāv klāt. Bet aizvadītajā nedēļā man domas sagriezās ar kājām gaisā — pie apvāršņa parādījās Šlesers. Viņu partija “Vienoti Latvijai” pat ievēlēja par priekšsēdētāju. Runas plūdos viņš pat pārspēj Einaru. Secināju, ka buldozera spēku nav zaudējis.
Tiklīdz nolēmu pievērsties viņam, tā atkal jauna ziņa: tas smukais Žagars, kuru no Operas direktora krēsla nometa, stāsies Repšes partijā. Tāds kultūras cilvēks, zina taču, ko dara. Varbūt tomēr man sekot viņa piemēram? Bet varbūt man lēmumu pieņemt vēlāk? Jācer taču, ka arī Šķēle drīz uzradīsies, jo lasīju, ka šogad bagātāko ģimeņu topā viņš no trešās vietas noslīdējis uz ceturto. Viņa īpašumu kopējā vērtība gada laikā sarukusi par pieciem miljoniem — līdz 40 miljoniem latu. Kad visi vēži citās kulītēs būs atpakaļ, tad arī izvēlēšos, kur stāties un par ko balsot. ◆
