Uzvar valsts publiskās runas konkursā.
Uzvar valsts publiskās runas konkursā
Skrīveriete Lāsma Graudiņa nule nokārtojusi pēdējo eksāmenu, un līdz ar to viņa pabeigusi Andreja Upīša Skrīveru vidusskolu. Vēl tikai izlaiduma balle. Lāsma uzskata, ka viņai lemts paveikt ko lielu un īpašu.
Eksāmeni nokārtoti
— Kā jūties, kad nokārtots pēdējais eksāmens?
— Jūtos ļoti jocīgi. Visu laiku bija jāmācās, tikai atnākot mājās pēc vēstures eksāmena, sapratu, ka viss ir beidzies. Nebūs vairs mācību stundu, nebūs pārbaudes darbu. Vienīgais, kas palicis, ir izlaidums. Vēl jāgaida arī centralizēto eksāmenu rezultāti. Tāpēc apsēdos un tāpat vien palasīju grāmatu.
— Kā pārbaudījumos veicās?
— Domāju, ka labi. Taču brīžiem šķita, ka atbilžu lapas speciāli veidotas tā, lai mums jauktu galvu. Vienu reizi kļūdījos un zinu, ka neesmu vienīgā. Kārtoju eksāmenus matemātikā, vēsturē, latviešu valodā, angļu valodā. Eksāmenu ģeogrāfijā nokārtoju jau pagājušajā gadā. Visvairāk uztraucos par matemātikas eksāmena rezultātiem.
Pietrūks klasesbiedru un skolotāju
— Kā būs visvairāk žēl, aizejot no skolas?
— Skolotāju. Viņi man devuši tik daudz pozitīvu emociju, ka pat vārdos grūti izteikt. Nezinu, vai kaut kur citur vēl tā būs. Var tikai apbrīnot viņu enerģiju. Prieku par to, ja mums veicas, rūpes, ja neveicas. Viņi zina, ka varam daudz vairāk, nekā darām. Taču tikai tagad, kad pēdējais eksāmens aizvadīts, sāc saprast, ka viss, kas notika skolā, bija īpašs un skolotājs ir cilvēks, kurš zina labāk. Ļoti pietrūks arī klasesbiedru. Protams, būs salidojumi un nejaušas tikšanās, taču ikdienā vairs nesatiksimies.
— Ko tev pēdējā mācību gadā izdevās sasniegt?
— Es ļoti vēlējos piedalīties pasākumos, kuros daudz jārunā. Protams, svarīgi, lai publika būtu atsaucīga. Piedalījos daiļrunas konkursā. No rajona mani izvirzīja arī novada kārtai. Tur tik labi nepaveicās. Taču tik un tā jutos lieliski — es runāju pati savu dzejoli. Savukārt publiskās runas konkursā (kā vajadzētu runāt politiķiem — aut.) man veicās daudz labāk. Šajā konkursā valstī biju labākā.
— Zinu, ka tev labi veicās ne tikai mācībās, bet arī sabiedriskajā darbā.
— Biju skolas pašpārvaldes prezidente. Organizēju dažādus pasākumus, piedalījos projektos. Viens no interesantākajiem — “Talantu akadēmija”. Pirms diviem gadiem bija konkurss, kurā no katras rajona skolas piedalījās četri jaunieši. Bija jāizpilda īpašs tests, un labākie kļuva par “Talantu akadēmijas” studentiem. Viņu vidū biju arī es. Bija iespēja iepazīties ar interesantiem un Latvijā pazīstamiem cilvēkiem. Tas bija ļoti vērtīgi.
Laiks jāplāno
— Kā vērtē skolā pavadīto laiku?
— Tas bija ļoti jauks laiks. Protams, reizēm ļoti negribējās mācīties. Visgrūtāk bija līdz 9. klasei, jo vienlaikus mācījos arī mūzikas skolā. Turklāt nevis Skrīveros, bet Aizkrauklē. Izbraukāt nebija viegli, taču es iemācījos plānot savu laiku. Jo vairāk dari, jo vairāk vari paspēt. Man patika mācīties, meklēt informāciju. Mūzikas skolas skolotāja man teica, ka vissvarīgākais ir iemācīties mācīties. Tagad saprotu, ka viņai bija taisnība.
— Kādi tev bija mīļākie mācību priekšmeti?
— Valodas, lai gan man ļoti patika arī fizika. Varbūt ne sarežģītie uzdevumi un aprēķini, bet tas, ka fizikas stundās varēja iemācīties saprast, kā notiek dažādi procesi. Un tas ir svarīgākais. Ja būs vajadzība, aprēķinu formulas varēs atrast kādā rokasgrāmatā. Turklāt tas, patīk vai nepatīk kāds mācību priekšmets, atkarīgs no skolotāja. Viņš iedvesmo mācībām. Taču nojausma par to rodas tikai vidusskolā. Līdz 9. klasei šķita, ka jāmācās, jo vecāki liek.
Interesē politika
— Kur mācīsies tālāk?
— Studēšu Stradiņa universitātē. Taču tā nebūs medicīna, kā daudzi sākumā domāja. Tā nav mana sirdslieta. Izvēlējos studēt starptautiskās attiecības. Man liekas, ka šajā pasaulē varu ko mainīt. Man interesē politika. Taču ne tādā izpratnē, kā to parasti redzam vakara ziņu raidījumos. Tas ir process, kuru var ietekmēt, var mainīt. Turklāt man patīk būt publikas priekšā. Mācoties politoloģiju un starptautiskās attiecības, tāda iespēja ir.
— Vai izdosies iestāties šajā augstskolā?
— Es jau apmeklēju kursus un zinu, kā šajā augstskolā notiek studijas. Neesmu vīlusies. Jau nokārtoju arī iestājeksāmenu. Vēl tikai jāiesniedz centralizēto eksāmenu rezultāti. Tad lems, esmu uzņemta vai nē.
— Vai tavā izvēlētajā specialitātē ir budžeta grupa?
— Diemžēl nav. Par to augstskola vēl tikai cīnās. Par studijām būs jāmaksā pašai. Nāksies ņemt studiju kredītu. Mani, protams, kredītsaistības uztrauc, taču citas iespējas, lai studētu izvēlētajā jomā, nav. Vēl nezinu, kā Rīgā būs ar dzīvošanu. Uzskata, ka Skrīveri ir pietiekami tuvu Rīgai un studenti var izbraukāt. Tomēr es vēlētos dzīvot kopmītnēs. Ja tas nebūs iespējams, meklēšu citu variantu.
Domā par darbu
— Kā plāno pavadīt vasaru?
— Vēlētos kaut kur pastrādāt. Taču neesmu pārliecināta, vai izdosies. Darba devēji jau nevēlas tādus viena vai divu mēnešu strādniekus, turklāt no vasaras vidus. Tomēr man ļoti gribētos — būtu pašai sava nauda. Tam, ko nopelni pats, ir cita vērtība. Ir padomā kāda firma Rīgā. Studējot Stradiņa universitātē, mācībām būs jāveltī viss laiks un paralēli strādāt nevarēs.
Arī citi klasesbiedri domā strādāt. Daži nolēmuši tikai izbaudīt vasaru, doties uz Angliju vai Dāniju. Gan atpūtīsies pie radiem, gan mēģinās kaut ko nopelnīt studijām.
Kādā tālākā ekskursijā nav paredzēts doties, lai gan es ļoti vēlētos aizbraukt uz Londonu. Esmu jau reiz tur bijusi. Tā ir ļoti skaista pilsēta, taču šādam braucienam vajadzīgi iekrājumi. Pēdējā klases ekskursija mums bija pagājušajā gadā. Braucām uz Slovākiju. Tas bija ļoti jauks brauciens.
Vēlas iemācīties spēlēt ģitāru
— Ko patīk darīt brīvajā laikā?
— Man patīk mūzika. Esmu beigusi mūzikas skolu un arī tagad laiku pa laikam spēlēju klavieres. Ļoti patīk dziedāt. Kādu mūziku klausīties — tas atkarīgs no garastāvokļa. Klausos no klasiskās mūzikas līdz pat smagā roka skaņdarbiem. Man nav kāda viena elka. Patīk, ja dziedātājam vai dziedātājai ir samtaina, pilnskanīga balss. Piemēram, Rebeka Lovjē. Patīk klausīties, kā dzied jaunieši. Arī pati šad tad dziedu — lielākoties dušā… Taču esmu dziedājusi pasākumos skolā, arī mūzikas skolā. Visbiežāk tomēr dziedu kopā ar draugiem. Man ir draugi, kuri ne tikai dzied, bet arī spēlē ģitāru. Arī es ļoti vēlos iemācīties spēlēt šo instrumentu. Turklāt mājās ģitāra man jau ir. Ļoti patīk vadīt ballītes, lai būtu jautri, ne tikai sēdēšana pie galda. Neinteresanti tādās, kurās nekas īpašs nenotiek.
— Jaunieši mūsdienās nelasot grāmatas. Un tu?
— Es lasu. Nesen sāku lasīt Regīnas Ezeras romānu “Zemdegas”. Mēs pārāk maz zinām latviešu autoru darbus. Vienīgais veids, kā tos iepazīt, ir lasīt. Esmu apņēmusies izlasīt arī Andreja Upīša “Zaļo zemi”, ko neizdarīju skolas laikā. Skolotāja Laima Mozule reiz teica: “Andrejs Upīts šo grāmatu rakstīja divas reizes. Ja mēs nevaram šo grāmatu izlasīt vismaz vienu reizi, mēs neesam īsti skrīverieši.”
Raksta par to, kas “uz sirds”
— Vai arī pati esi mēģinājusi kaut ko uzrakstīt?
— Prozu nē, taču reizēm rakstu dzejoļus. Visbiežāk par mīlestību, par to, kas “uz sirds”. Tomēr vislabprātāk es rakstu savam priekam.
— Vai tu šos dzejoļus kādam rādi?
— Bija laiks, kad es tos dāvināju saviem draugiem. Uzrakstīju uz lielākas papīra lapas, ierāmēju un dāvināju — lai paliek kaut kas atmiņai. Šāda dāvana ir daudz personiskāka un sirsnīgāka nekā veikalā pirktā. Esmu rakstījusi arī dažādus veltījumus skolai, kādam notikumam. Tie ir skandināti skolas pasākumos. Visbiežāk deklamētājs nemaz nezināja, ka tas ir mans dzejolis.
— Kā vēl gūsti pozitīvas emocijas?
— Man patīk skriet agri no rīta, kamēr citi vēl guļ. Esmu izmēģinājusi dažādus maršrutus, piemēram, no mājām līdz skolai, tad dažus apļus ap stadionu un atpakaļ. Kādu laiku man patika līkumot pa Skrīveru ieliņām. Reizēm gan nesaprotos ar suņiem. Tad es mainu maršrutu cerībā, ka citviet viņu nebūs. Eksāmenu laikā gan skriešanu uz kādu laiku pārtraucu.
Vēl man ļoti patīk gatavot saldos ēdienus un cept cepumus. Ziemassvētkos cepu piparkūkas. Recepti man iemācīja tēvs. Tā ir dzimtas mantojums. Visiem saviem draugiem dāvinu piparkūkas un mazas mīļas vēstulītes. Man patīk daudz ko darīt savādāk, nekā ierasts. Piemēram, mainīt recepti un iegūt jaunu interesantāku garšu. Vai arī elektroniskās vietā aizsūtīt īstu vēstuli. Tas ir negaidīts un patīkams pārsteigums.
***
vizītkarte.
VĀRDS, UZVĀRDS: Lāsma Graudiņa.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1989. gada 5. maijs, Ogre.
IZGLĪTĪBA: vidējā, A. Upīša Skrīveru vidusskolas absolvente.
ĢIMENE: māte Dace, māsa Lauma.
VAĻASPRIEKS: dziedāt, sportot, rakstīt dzeju.
HOROSKOPA ZĪME: Vērsis.
