Man gan tā īsti vēl neticas, ka tūlīt, tūlīt “paraus” pavasaris, taču visi dabas vēstneši it kā sola šādas laika pārmaiņas. Ja tā notiks, tad patiesībā būs tāds garāks posms, kad nebūs vēl ko pie ūdeņiem tā nopietnāk darīt, jo stipri apšaubu, ka breksis, rauda vai vimba tik agri nārstos. Tas, ka šīs zivis upēs ir, protams, nav apstrīdams fakts, taču viņu aktivitātes ir atkarīgas no bioloģiskajiem procesiem. Izskatās, ka uz kādu laika posmu varētu saglabāties kaut kas līdzīgs vēlam rudens periodam, kad baltās zivis kļūst mazkustīgas.
Kā zināms, līdakām 1. martā sākās paturēšanas liegums. Tas gan nenozīmē, ka nedrīkstēs dirnēt gar krasta joslu ar spiningu rokās, jo vēl jau ir arī citas plēsīgās zivis, kam šādu liegumu pašreiz vēl nebūs. Kā tikko runāju ar vienu no zivju inspektoriem, tad, atbrīvojoties no ledus skavām, šogad nav gaidāmi arī lieli plūdi. Visādā ziņā tas ir apsveicami, jo, piemēram, līdakas nārsto tieši applūdušo ūdeņu krastos, kur ūdens temperatūra pavasara saules ietekmē ir siltāka nekā dziļākos ūdeņos.
Savukārt ūdenslīmenis ļoti bieži svārstību rezultātā ikrus atstāj sausumā, kas diemžēl tur arī paliek izkaltēta sausiņa formā, un nārsta būtība ir pielīdzināma nullei. Savukārt šajā situācijā, ja tikai nesāksies kādas plašas lietavas, kas radītu ūdens pieplūdumu upēs, šīgada nārsts var izdoties ļoti labs un būt viens no labākajiem vismaz pēdējo 10 gadu laikā.
Tāpat zivju inspektoriem un pašiem makšķerniekiem, kam interesē zivju aizsardzība un ir vēlme pēc viņu krājumu papildināšanās, upēs vai ezeros būs jāseko līdzi “maliķu” izdarībām, jo līdakas būs ļoti viegli paņemamas pat ar uztveramo tīkliņu, par spiningu nemaz nerunājot. Šādos gadījumos “maliķi” brien naktī vai dienā gar upju un ezeru krastiem, lai ar uztveramajiem tīkliņiem ar ikriem un mīlestību pārņemtās zaļsvārces lasītu maisiem. Šis pavasaris šādām neģēlībām diemžēl būs kā radīts. Tas viss, protams, situācijā, ja pavasaris mūs pārsteigs nesagatavotus. Ja skatāmies no mūsu Latvijas un visu Baltijas valstu izvietojuma vietas ģeogrāfiski, tad, nākot un ejot dažādiem cikloniem, parasti esam tiem kaut kur pa vidu. Līdz ar to pie mums arī ir tik mainīgi laikapstākļi, kas rada neparedzamas sekas. Vakarā gulēt aizejam ziemā, bet no rīta aiz loga jau pūpoli no čaulām izsprāguši.
Ir, protams, vietas, kur pašreizējā brīdī no ledus vairs nav ne miņas, bet tas vairāk ir saistīts ar Kurzemes pusi. Vidzemē, Latgalē un Zemgalē vēl ir vietas, kur ledus biezums droši turas 30 centimetru biezumā, jo, lai arī dienā temperatūra pakāpusies pat līdz +8 grādiem, tomēr nakts stundas ir mīnusos, un ledus vāks tik ātri nepadosies. Tieši tagad ir labākais posms brekšu un lielo raudu meklēšanai, un varbūt kādam ir gadiem iestrādātas vietas, kas tieši tagad ir pārbaudāmas. Tuvojoties pavasara nārstam, abu šo sugu zivis atstāj ziemas bedres un iznāk seklākos rajonos. Piemēram, Daugavā man tādas ir vairākas, taču ne katru gadu izdodas līdz tām tikt, jo nelaiž ledus biezums. Šogad, pateicoties sniega trūkumam un kailsalam, uzsala pietiekami
stingrs ledus vāks, kas ļauj uz upes uziet vēl tagad. Kaut arī īpašas omulības nav, jo apakšā darba dienās ir itin jūtama straume, tomēr tikmēr, kamēr ledus biezums būs 15 centimetru, jūtos itin droši. Šīs ziemas vai pavasara guvums ir 14 brekšu svarā virs kilograma.
Kā jau ierasts, viss sākas un beidzas ar iebarošanas kvalitāti un daudzumu. Pati cope notiek vietās, kur dziļums ir aptuveni pieci metri un tikai pa darba dienām, kad spēkstacijas kustina ūdeni. Tiklīdz ūdens kustība apstājas, var mierīgi nodarboties ar ko citu.
Izmantoju tikai un vienīgi mikrogruntenītes ar 7—10 gramu sviniņu un divām pavadiņām, no kurām apakšējā ir ar banāna veida spilgta krāsojuma mormišku, bet virsējās pavadiņas galā ir parastais 10. numura āķītis ar klasisko liekumu. Kā iebarojamā ēsma ir “Timar” ziemas barība, kas izmantojama būs arī pavasarī palu laikā, un ar pareizu barošanu breksis ir klāt. Kas ir pareiza barošana? Tā kā zem ledus ir straume, tad diemžēl iebarojamās barības būs nepieciešams krietni vairāk, kā ierasts ziemas apstākļos, jo barību straume mazpamazām skalo projām. Parasti iebarošanas āliņģi veidoju aptuveni divus metrus no tiem, kuros esmu sataisījies copēt. Vēlams pie iebarojamās masas pielikt klāt speciālo līmi. Tā barības masa ilgāk neizskalosies. Ēsma uz āķa, kā jau parasti, baltie mušu kāpuri un motilis.
Ne asakas jums! Esiet prātīgi uz pēdējā ledus! Siltajās dienās itin bieži gadās tā, ka no rīta uz ledus uzej, bet pievakarē jau auro mobilajā pēc palīdzības, jo nevari no ledus nokāpt. To derētu atcerēties. ◆
