Šodien Zalves pagasta Sproģos 60 svecīšu dzimšanas dienas kliņģerī pūš Valentīna Kupete. Valentīnas kundze jau telefonsarunā rada enerģiskas, optimistiskas un dzīvespriecīgas sievietes iespaidu, bet, tiekoties dažas dienas pirms jubilejas, viņa prognozes pat pārspēj. “Jūtos tā, it kā dzīve tikai tagad sākas, vēl tik daudz jāizdara, gribas skriet un skriet!” teic jubilāre.
Gādā par ģimenes labklājību
Valentīnas kundze dzimusi Lietuvā, bet četru gadu vecumā kuplā ģimene pārcēlusies uz Zalves pagasta “Vērtūžiem”. Tēvs strādāja mežā un gādāja par ģimenes iztiku, vēlāk pārcēlušies uz Pilskalni. Skolas gaitas sāktas turpat Sproģu pamatskolā, bet Rīgas kooperatīvajā tehnikumā apguvusi prečzines arodu. “Pirms mācībām Rīgā divus gadus nostrādāju vietējā veikalā, jo vecākiem klājās grūti, un arī man vajadzēja gādāt ģimenei iztiku,” atceras jubilāre.
Pēc tehnikuma strādājusi Neretas patērētāju biedrībā, bet lielāko mūža daļu — Oškalna kolhozā. “Kad kolhozu likvidēja, paliku bez algota darba, tad strādāju savā saimniecībā, joprojām ir govis un cūkas, kā jau lauku cilvēkiem pienākas,” teic Valentīnas kundze.
No asarām pārplūstu upe
Jubilāre ar vīru Jāni nākamgad svinēs 40. kāzu gadadienu, ģimenē izaudzināti trīs bērni — Iveta, Jānis un Aivars, ir jau četri mazbērni — Juris, Nils, Enija un Sanija. Iveta ir Sproģu pamatskolas skolotāja, Aivars ir policists Rīgā, bet Jānis ar ģimeni jau trešo gadu dzīvo un strādā Kanādā. “Kad domāju par Jāni, ka viņi ir tik tālu prom un neatgriezīsies Latvijā, es tikai raudu. Ja no manām asarām Susēja varētu iziet no krastiem, tā sen būtu pārplūdusi. Visvairāk žēl, ka neredzu izaugam mazmeitiņu, ka viņai nebūs iespējas dzīvot laukos. Kad bija atbraukuši ciemos, kā viņa priecājās par peļķēm un dubļiem! Skraidīja gumijas zābakos visu dienu! Redzamies tik reti. Esmu ieplānojusi pēc diviem gadiem lidot pie dēla uz Kanādu,” teic jubilāre.
Divas balles nerīkos
Tā kā dēls Jānis ar ģimeni braucienu uz Latviju varēja izkārtot martā, kuplā radu un draugu pulkā nosvinēta arī Valentīnas kundzes dzimšanas diena. “Zinu ticējumu, ka dzimšanas dienu iepriekš nedrīkst svinēt, bet radi un draugi tik un tā nāktu ciemos, lai satiktos ar dēla ģimeni, tāpēc nolēmām visu apvienot,” saka jubilāre. Dzimšanas dienas balle izdevusies lieliska — ciemiņi valsi griezuši vēl piecos rītā.
“Esmu cilvēks, kurš labprātāk pats iet ciemos un sveic citus, man nepatīk, ka esmu uzmanības centrā. Protams, šajā apaļajā jubilejā es no tā neizvairījos, sveicēji mani gan sasmīdināja, gan izraudināja. Šīs nedēļas nogalē balles nebūs, jo divas rīkot nevaram atļauties. Īstajā dzimšanas dienā pasvinēsim klusi ģimenes lokā,” teic jubilāre. Par bērnu un radu dzimšanas dienā uzdāvināto naudu jubilāre nopirkusi datoru, kura līdz šim nebijis. “Lēnām visu apgūstu, jau esmu iemācījusies lietot “Skype”, lai varu sarunāties ar dēlu. Protu atrast receptes internetā, palasīt ziņas,” smaidot teic Valentīna.
Uzdāvina pārvērtības istabai
Bērni vienmēr izdomājuši ko interesantu un oriģinālu, kā mammu iepriecināt svētkos. Viena no mīļākajām dāvanām ir dēla uzdāvinātais pulkstenis, kur ciparu vietā ir bērnu un mazbērnu fotogrāfijas, brīvs palicis tikai viens lodziņš — vieta dēla Aivara bērniņam, kad būs pienācis laiks. “Tā ir ļoti mīļa dāvana, garāmejot vienmēr uzmetu acis, un kļūst priecīgāk ap sirdi. Mazbērnu zīmējumi ir dārgas dāvanas, bērni uzdāvināja digitālo fotorāmi, kur var salikt daudz bilžu, un tad es skatos un tik raudu. Vēl vienā dzimšanas dienā bērni man sagādāja pārsteigumu — visi sanāca manā mājā, neko iepriekš nesakot, un sāka izvākt dzīvojamo istabu. Mēbeles nesa laukā, visu meta ārā un paziņoja, ka viņi man dāvināšot lielās istabas pārvērtības, kā televīzijas raidījumā! Izlīmēja tapetes, izmeta veco iekārtu, vietā atveda jaunas mēbeles. Mēs ar vīru tikai sēdējām, skatījāmies, un es atkal raudāju,” atceras Valentīnas kundze.
“Izvelk” no darbiem
Jubilārei dzīvē spēku un prieku vienmēr devuši bērni, tagad — mazbērni. “Atceros, kad piedzima pirmais mazdēliņš, kolēģēm veikalā teicu: “Tagad jūtu tik daudz spēka, ka gribu strādāt un paveikt divreiz vairāk! Kaut arī bērni ir izauguši, mums ir izdevies saglabāt īpašo saikni, arī tagad labprāt darām daudz ko kopā, īpaši ar meitu. Viņa mani “izvelk” no darbiem, no mājas uz koncertiem, pasākumiem, uz kādu teātra izrādi. Aivars brauc no Rīgas, cik bieži vien iespējams,” stāsta Valentīnas kundze.
Jubilārei brīvajos brīžos patīk noskatīties kādu filmu, jaunībā daudz šuvusi, tagad rokdarbiem neatliek laika, bet vasarā ir daudz darba dārzā, konservēšana, marinēšana, arī saimniecībā darāmā pietiek. Valentīnas kundzei pieder veikals Sproģos, un, lai arī pati vairs tur nestrādā, grāmatvedība ir viņas pārziņā.
