Partijas un politiķi jau sākuši aktīvi gatavoties pašvaldību vēlēšanām. Partijas “Vienotība” dome sestdien paziņoja, ka 2013. gada pašvaldību vēlēšanās tā plāno nodrošināt pārstāvniecību vismaz 80% Latvijas pilsētu un novadu pašvaldību. Partija cer iegūt pārstāvniecību arī visos Latvijas reģionālās attīstības centros.
Politiķi un politiskās grupas jau sākuši dibināt biedrības un apvienības, kuras ar laiku varētu pārtapt partijās, kas piedalīsies pašvaldību un vēlāk arī Saeimas vēlēšanās.
Jau marta vidū sabiedriskā organizācija “Gods kalpot Rīgai!”, kurā viens no galvenajiem organizācijas un partijas dibinātājiem ir Rīgas vicemērs Andris Ameriks, pārtapa politiskā partijā. Saeimas neatkarīgie deputāti, Zatlera reformu partiju un “Vienotību” pametušie, politiķa Klāva Olšteina vadībā nodibinājuši biedrību “Brīvie demokrāti”, par savu galveno mērķi deklarējot Latvijas ekonomikas uzlabošanu.
Arī bijušais Ministru prezidents un partijas “Jaunais laiks” dibinātājs Einars Repše kopā ar domubiedriem nodibinājis biedrību “Latvijas attīstībai” un pieļauj iespēju, ka ar laiku šī biedrība varētu pārtapt partijā.
Neoficiāli zināms, ka arī bijušais Saeimas deputāts skrīverietis Aivars Dronka plāno dibināt uzņēmēju apvienību, kura, ļoti iespējams, pēc tam pārtaps partijā, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās.
Nodibināt apvienību, organizāciju, biedrību Latvijā ir tikpat viegli kā nošķaudīties. Cita lieta — vai tam ir kāda jēga. Jo biedrība vien nav garantija deputāta mandāta iegūšanai. Svarīgi, vai cilvēki tai pievienosies.
Visas partijas, biedrības un sabiedriskās organizācijas, kuras tagad aug kā sēnes pēc lietus, aicina Latvijas pilsētu un novadu iedzīvotājus iesaistīties tajās, lai kopā veicinātu reģionu izaugsmi, radītu jaunas darba vietas un nodrošinātu Latvijas ekonomisko izrāvienu.
Tas, ka ir jauni piedāvājumi, nav slikti. Taču vēlētājam šis plašais izvēles spektrs rada vienīgi apjukumu, bažas nenonākt kāda konkrēta cilvēka, partijas vai biedrības līdera, harismas ietekmē, jo aiz visa tiešāk vai netiešāk vīd ekonomisko projektu bīdītāji.
Politiķi, šķiet, nav ņēmuši vērā, ka lielākā daļa iedzīvotāju vairs netic tukšiem solījumiem, un nez vai daudz būs tādu, kas uzķersies skaistiem vārdiem. Kas vairs var nosaukt visas partijas, kas dibinātas pēc 1990. gada? Un ko tās darījušas Latvijas labā?
