Ir īstais brīdis meža stādīšanai. Tomēr nedrīkst steigties ar nule izstrādāto vējgāžu apstādīšanu — šogad vēlams tikai sagatavot augsni, bet stādīšanu atlikt uz nākamo gadu.
Ir īstais brīdis meža stādīšanai. Tomēr nedrīkst steigties ar nule izstrādāto vējgāžu apstādīšanu — šogad vēlams tikai sagatavot augsni, bet stādīšanu atlikt uz nākamo gadu.
— Šobrīd zeme ir pietiekami sasilusi un apžuvusi, lai jaunie kociņi labi iesakņotos, — skaidro Aizkraukles virsmežniecības inženiere Aina Everte. — Šogad problēmām iegādāties stādus nevajadzētu būt. Lielākas bažas rada nākamā gada prognozes, jo būs jāapmežo lielas platības, kurās vētra izgāza kokus šīgada janvārī. Priedes stādiņš kokaudzētavās jāaudzē vismaz divus gadus, bet egles — pat trīs gadus. Tāpēc meža īpašniekiem laikus vajadzētu izlemt, kādas platības apmežos, un jau tagad noslēgt līgumus ar kokaudzētavām par stādu pirkšanu nākamajā pavasarī.
Šopavasar vējlauzēs stādīt jaunu mežu nedrīkst. Tāpat kā parastajās cirsmās, pirmajā vasarā izcirtumā ir ļoti daudz kaitēkļu, kuri stādiņus var iznīcināt. Šogad jāsagatavo augsne. Mitrākajās vietās jāizveido kupicas, uz kurām stādīs kociņus, bet sausākajās jāizrok vagas vai padziļinājumi.
— Stādus var sagatavot arī pats, izrokot savvaļā augošos mežeņus, taču vēlams lūgt konsultāciju mežniecības darbiniekiem, kuri noteiks, vai izvēlētie mežeņi ir pietiekami kvalitatīvi jauna meža stādīšanai, — saka Aina Everte. — Mežniecības darbinieks uzrakstīs arī stādu izcelsmi apliecinošu dokumentu, kurš vēlāk būs nepieciešams, lai apmežotās platības reģistrētu mežniecībā. Samērā labus eglīšu un priedīšu mežeņus var iegūt nogabalu stigās, zem elektrolīnijām un ceļu malās, kur vieta pietiekami saulaina un kociņi veselīgāki. Meža biezoknī augušie stādiņi parasti ir izstīdzējuši un nav dzīvotspējīgi.
Pirms kociņu stādīšanas tos vēlams apstrādāt ar speciālu līdzekli “Fastac”, kurš atbaida kaitēkļus. Tad stādi paspēj labāk iesakņoties, un atjaunotā meža kvalitāte ir augstāka.