Pagājušajā nedēļā ciemos aicinājām konkursa par “Staburaga” pamatīgāko zivi 2011. gadā uzvarētājus. Copmaņi saņēma makšķerēšanai un tūrismam noderīgas balvas un vērtēja aizvadītās sezonas panākumus.
Tiekoties redakcijā, makšķernieki ne tikai vērtēja aizvadīto sezonu, bet arī atklāja ne viena vien interesanta piedzīvojuma nianses. Veiksmīgāko makšķernieku apbalvošanā piedalījās Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Madonas kontroles sektora vecākais inspektors Edvīns Gudrītis. Arī viņš pastāstīja par aizvadīto gadu.
Ar trešo reizi
Aizkrauklietis Vladimirs Ansons Daugavā, licencētās makšķerēšanas zonā lejpus Pļaviņu HES, augustā noķēra 14,2 kilogramus smagu karpu. Viņš arī ir mūsu konkursa uzvarētājs.
— Zivis pērn ķērās lieliski, — teic Ansona kungs. — Jūnijā bija labi plaužu lomi, augustā, lūk, izdevās izvilkt šo karpu. Līdz tam divas reizes spēkojos ar līdzīgām zivīm — vienu reizi pārlūza āķis, otru — notrūka pavadiņa. Arī šogad mēģināšu tikt pie kādas prāvākas karpas. Kas zina, varbūt paveiksies.
Apgūst jaunu tehniku
Skrīverietim Kārlim Lapiņam Kāla ezerā izdevās izvilkt 1,48 kilogramus smagu asari un konkursā iegūt otro vietu.
— Protams, aizvadītā sezona man bija ļoti veiksmīga. Noķēru ne tikai lielo asari, bet arī vairākas prāvas līdakas. Bija arī 400 un 600 gramu smagi strīpaiņi, — saka Kārlis Lapiņš. — Izmēģināju vairākas jaunas vizuļa vadīšanas tehnikas. Veicās labi, īpaši Kāla ezerā. Šogad vairāk pievērsīšos asaru spiningošanai. Tas ir ļoti interesanti.
Lieldienu rīta loms
Trešais ar 1,452 kilogramus smagu asari ir aizkrauklietis Jānis Bondars. Gandrīz pusotru kilogramu smagais loms noķerts necerot — Lieldienu rītā pastaigājoties gar Daugavu lejpus Lauces. Bondara kungs nevarēja ierasties redakcijā, tāpēc viņam balvu pasniedzām citā reizē.
Medī mežavimbas
un gulbji
Daudzesietis Jānis Dadzītis ar Daugavā noķerto 4,8 kilogramus smago mežavimbu ir ceturtajā vietā, atkārtojot pagājušā gada rezultātu, kad viņš bija ceturtais ar piecus kilogramus smagu mežavimbu.
— Ja vērtē pēc noķerto mežavimbu skaita, gads nebija no veiksmīgākajiem, — saka makšķernieks. — Toties iepriecina, ka Daugavā, kur makšķerēju, maluzvejnieku tīklu ir arvien mazāk. Savlaik vakaros varēja novērot, kā līdz ar krēslu upē iebrauc laivas, vīri ieliek tīklus un nozūd nakts tumsā. Tagad tādu skatu var ieraudzīt reti. Pērn izdevās novērot mežavimbu baru, kurš medīja ūdens virsējos slāņos. Vienlaikus ar mežavimbām mazās zivtiņas tvarstīja arī seši gulbji. Gan zivis, gan putni devās augšup pa straumi. Es viņiem nopakaļ. Izdevās izvilkt trīs salates — divas 4,5 un vienu trīs kilogramus smagu.
Brauks uz Astrahaņu
Piektajā vietā ar 11,3 kilogramus smagu līdaku ir aizkrauklietis Aleksejs Teļica. Prāvo zivi viņš noķēra 12. decembrī Daugavā, iepretim Aizkrauklei.
— Kopumā gads bija veiksmīgs, — saka Teļicas kungs. — Noķēru vairākas lielas zivis, arī lielo līdaku, ko pieteicu konkursam. Šogad plānoju aizbraukt uz Astrahaņu un izmēģināt spēkus Volgas deltā. Tur esot ļoti lielas zivis.
Pēc brauciena Teļicas kungs par piedzīvoto solīja pastāstīt arī laikraksta lasītājiem.
Bebrs sit ar asti
Veiksminieku sešnieku ar 2,8 kilogramus smagu breksi noslēdz aizkrauklietis Raimonds Anševics. Viņš makšķerējis Daugavā, aptuveni divus kilometrus lejpus Pļaviņu HES.
— Aizvadītais gads noteikti bija sliktāks nekā būs šis, — jokojot teic Raimonds. — Aizbraukt uz copi varēju retāk, nekā vēlējos. Arī lomi kopumā bija viduvēji. Pavasaris sākās cerīgi, bet vasaras otrajā pusē un rudens sākumā, kad teorētiski var vilkt labākos plaužu lomus, tādu nebija. Izvilku gan vairākus plaužus svarā ap diviem kilogramiem, bet nekā lielāka izvilkt nevarēju. Prātā palicis gadījums, kad mani nobiedēja bebrs, kurš netālu no manis spēcīgi uzsita ar asti.
Arī Dadzīša kungs atminējās, ka viņu no kājām reiz gandrīz notrieca bebrs, kurš, viņa sabiedēts, metās dziļāk upē.
— Bridu vakara krēslā gar krastu, un laikam turpat krastā bija kāda bebru ala, kurā dzīvnieks bija paslēpies, — saka Jānis Dadzītis. — Bebrs ietriecās tieši manās kājās. Labi, ka neapgāza!
Varētu rakstīt pasaku grāmatu
Veiksmīga sezona bijusi arī vides inspektoriem. Vairākos gadījumos izdevies maluzvejnieku vainu pierādīt, lai gan biežāk izdodas atrast tikai tīklus.
— Ap pieciem rītā braucām pa Daugavu un kādā līcī pamanījām divus vīrus laivā — abi speciālajos kombinezonos, slapji, zvīņām aplipuši, — atceras inspektors. — Laivā pāris plaužu, bet makšķeru nebija. Abi gan apgalvoja, ka copējuši, taču tik lielas zivis trāpījušās, ka makšķeres izrautas no rokām un ievilktas dzelmē… Lūdzām uzrādīt makšķerēšanas kartes. Tādu nebija, tāpēc uzrakstījām protokolu par šo pārkāpumu. Vēlāk atradām arī viņu tīklus — iztālēm mūs ieraugot, bija visus iemetuši upē.
Kāds cits pārkāpējs žēlojās, ka 100 latu naudassodu viņš varot maksāt, bet divi simti esot par dārgu. Taču Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par zvejas noteikumu pārkāpumiem sods sākas no 200 latiem. Vēl kādā rudens rītā divi maluzvejnieki mēģināja mums iestāstīt, ka piecos rītā, kad gaisa temperatūra bija mīnus divi grādi, devušies izmēģināt gumijas laivu. Turpat atradām arī tīklu, un “izmēģinājuma” brauciens viņiem bija beidzies.
