Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas absolvente Linda Tarvida visos centralizētajos eksāmenos ieguva augstāko — A līmeņa — vērtējumu.
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas absolvente Linda Tarvida visos centralizētajos eksāmenos ieguva augstāko — A līmeņa — vērtējumu. Pēdējos gados vidusskolu beidzēju vidū tas ir augstākais sasniegums.
Aizkraukles rajona vidusskolās noskaidrojām, ka pēdējo gadu laikā un arī šogad ir vairāki audzēkņi, kuri visu centralizēto eksāmenu darbos ieguvuši A un B līmeņa vērtējumu. Skrīveriete Linda Tarvida ir vienīgā, kuras zināšanas visos centralizētajos eksāmenos novērtētas augstākajā līmenī. Piecus eksāmenus Linda kārtoja šogad, A līmenis iegūts arī pērn nokārtotajā ģeogrāfijas eksāmenā.
Linda dzīvo Aizkraukles pagastā, A. Upīša Skrīveru vidusskolā viņa mācījās kopš 5. klases. “Tā ir laba skola, kurā strādā ļoti atsaucīgi skolotāji,” uzsver jauniete. “Viņi ir ļoti ieinteresēti un allaž pamudina, palīdz ar padomu. Brīnišķīgas ir skolēnu un skolotāju attiecības!”.
Savas skolas vēsturē Linda ierakstījusi kādu nozīmīgu lappusi — pēdējo desmit gadu laikā sasniegti labākie mācību rezultāti. “To savā izlaidumā dzirdēju pirmo reizi,” smej Linda, kad atgādinu viņai šo faktu. Vidējā atzīme, beidzot vidusskolu, Lindai bija 8,9 balles.
Jaunieti sastopu, kad viņa tikko atgriezusies no Skotijas. Iespēju pabūt tur Linda ieguvusi, palīdzot organizēt kluba “Māja” projektu “Give me five”. Tā viens posms norisinājās Latvijā, bet šovasar organizēts brauciens uz Skotiju. Linda pagājušajā mācību gadā saistībā ar skolu un darbošanos projektos bijusi Norvēģijā, semināros Beļģijā un Polijā. Divus gadus viņa bija skolēnu pašpārvaldes prezidente, savulaik darbojās arī gidu pulciņā.
Sapnis par savu uzņēmumu
— Aktīvi darbojoties, esi veiksmīgi nokārtojusi eksāmenus. Kā to visu var paspēt?
— Nezinu, bet noteikti “nezubros”. Nav tā, ka man dzīvē būtu tikai mācības un grāmatas, tam nemaz tik daudz laika neatliek. Mācos visu apvienot — ja kaut kur braucu, ņemu līdzi grāmatas. Arī stundās cenšos koncentrēties un šo laiku izmantot lietderīgi, lai mājās mazāk jādara. Mācījos matemātikas — informātikas programmas klasē, mani interesē arī angļu valoda, tomēr visus mācību priekšmetus centos apgūt vienlīdz labi.
— Kur esi izvēlējusies studēt?
— Esmu uzņemta Rīgas ekonomikas augstskolā, man mācību gads sāksies jau 16. augustā. Šajā augstskolā studiju gads ir garāks, jo bakalaura izglītību iegūst trijos gados. Tā ir zviedru augstskolas filiāle, un tajā nav studiju maksas. Studēšu ekonomiku — uzņēmējdarbību. Tā ir vienīgā joma, kurā sevi varu iedomāties. Mūsdienās ļoti daudzi studē ekonomiku, bet mani tā patiešām jau ļoti sen interesē, tāpēc neko oriģinālāku pat nemeklēju. Bērnībā sapņoju kļūt par ārsti, kaut no asinīm ģībstu. Pēc tam gribēju būt skolotāja, tomēr sapratu, ka šajā darbā noturētos labi ja gadu, jo nespētu katru gadu bērniem mācīt vienu un to pašu. 8. klasē sapratu, ka studēšu uzņēmējdarbību, un visus vidusskolas gadus apzināti uz šo mērķi eju. Ceru, ka nākotnē man noteikti būs savs uzņēmums, esmu jau pat izdomājusi, kāds tas būs.
Līderu skola
— Savas idejas esi realizējusi dažādos projektos. Pastāsti par to!
— Mācoties vidusskolā, sāku darboties Tautas partijas jaunatnes organizācijas Aizkraukles nodaļā. Tas bija pamudinājums iesaistīties aizvien jaunās aktivitātēs. Arī pati rakstu projektus, un ir liels gandarījums, kad iegūsti finansējumu to realizēšanai. Tas sākās nejauši, kad kādas draudzenes vietā aizbraucu uz semināru, kurā stāstīja par projektu rakstīšanu, un tas mani ļoti ieinteresēja.
Pagājušajā gadā kopā ar aizkrauklietēm Evitu Līdumu un Lanu Aleksejevu realizējām projektu “Idejas dzimst, lai tās realizētu”. Projektu rakstīt mācījām jauniešus no Kokneses, Jaunjelgavas, Skrīveriem, Aizkraukles, mūs atbalstīja Aizkraukles novada dome. Pēc tam uzrakstīju lielāku projektu, kuram finansiālu atbalstu piešķīra programma “Jaunatne”. Saistībā ar to no septembra līdz decembrim Aizkraukles rajonā darbosies jauniešu līderu skola “Aktīvajiem visas durvis vaļā”, kurā 25 jaunieši no Aizkraukles rajona nedēļas nogalēs semināros apgūs zināšanas dažādās jomās.
— Pati arī vadīsi seminārus?
— Esmu projekta koordinatore, man palīdzēs vairāki jaunieši. Apzinos, ka nebūs viegli, jo daudz laika jāvelta studijām. Materiālu labumu man šie projekti nedod, bet gandarījumu gan. Varu īstenot savu izloloto ideju un ceru, ka no tās būs labums arī citiem.
Māsas lutina vecākus
— Tu nekad nenogursti?
— Reizēm ir tā, ka gribas tikai gulēt. Ja esmu nogurusi un nav spēka, dienu vai divas atpūšos, tad man atkal vajag kaut ko darīt, jo ilgāk bezdarbībā nevaru izturēt.
— Kā vecāki vērtē tavus sasniegumus mācībās?
— Viņi ir pieraduši, jo augstākais vērtējums kādā priekšmetā viņiem nav nekāds pārsteigums. Mēs ar māsiņu vecākus esam izlutinājušas ar atzīmēm, toties brālis viņus “atgriež uz zemes” — lai nedomā, ka desmitnieki ir kaut kas ikdienišķs. Protams, vecāki par mums priecājas. Nemācos, lai saņemtu atzinību no vecākiem vai tādēļ, ka man par to kaut ko piesola. Mācos tikai sev, lai varētu īstenot savus sapņus.
Man patīk, ka vecāki mums, bērniem, dod brīvību. Vienmēr esmu bijusi patstāvīga un pieņēmusi lēmumus, pat vēl nebūdama pilngadīga. Vecāki nekad nav norādījuši, kas man jādara vai jāmācās.
Dzīvot saskaņā ar sevi
— Tavā vecumā cilvēkam jau ir sava vērtību sistēma. Kas tev dzīvē šķiet galvenais?
— Dzīvot saskaņā ar sevi. Daudzi cilvēki pakļaujas sabiedrības uzskatiem, kas ir labi vai slikti, kas ir moderni. Man svarīgi, lai varu darīt, ko es vēlos. Ja cilvēks dara to, kas viņam interesē, arī attiecības ar citiem veidojas patiesākas, jo vari būt tas, kas patiesībā esi. Piemēram, ja kāds vēlas iet klosterī, sabiedrības reakcija var būt dažāda, bet mans aicinājums man grūtības nesagādā. Man nepatīk cilvēki, kuri runā vienu, taču dara ko citu. Cilvēkos augstu vērtēju godīgumu.
— Vai sevi uzskati par veiksminieci?
— Jā, esmu veiksminiece, taču mana veiksme atkarīga no manis pašas. Neesmu piedzimusi laimes krekliņā, un viss man rokās nekrīt. Man ir savi sapņi, un pati daru visu, lai varētu tos īstenot. Ja pūlos un ticu, ka varēšu, tad tas arī piepildās. Veiksme ir katrā pašā, ir vērts censties, kaut vieglāk būtu neko nedarīt.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Linda Tarvida.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1985. gada 12. novembris, Aizkraukle.
ĢIMENE: māte Inga ir sociālā darbiniece Skrīveru sociālās aprūpes centrā, tēvs Edgars strādā “Latvenergo”, māsa Līga (17) un brālis Toms (13) mācās A. Upīša Skrīveru vidusskolā.
HOROSKOPA ZĪME: Skorpions.
