Ar naftas produktiem vēsturiski piesārņotās pašvaldības teritorijas papildu izpēte Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā 10, varētu izmaksāt ap pusmiljonu eiro, un līdzekļi tam ir atrasti. Savukārt sanācija tiek plānota 2023. — 2024. gadā. Tas ir nacionāla mē-roga svarīgs vides projekts — reģionālās vizītes laikā Aizkrauklē “Staburagu” informēja Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
Pa pazemi virzās uz Daugavu
Elita Baklāne-Ansberga pirmoreiz Aizkrauklē reģionālajā vizītē viesojās 2019. gadā pēc stāšanās amatā, un pēc tams tika izveidota darba grupa, iekļaujot pašvaldības, “Latvenergo”, Valsts vides dienesta un ministrijas pārstāvjus. 2019. gadā pašvaldība izstrādāja darba uzdevumu papildu izpētes veikšanai, atvēlot tam četrus tūkstošus eiro, kas bija svarīgs solis, un process sāka virzīties uz priekšu. Taču, kā atzīst Elita Baklāne-Ansberga, darba grupa bija sākusi sarunas, darbs bija lēns un ne tik produktīvs, kā vēlētos, finansējuma piesaistei bija grūti pierādīt iespējamo seku nopietnību. Un tad nāca 2020. gada oktobra notikumi — veicot uzturēšanas darbos plānoto atsūknēšanu HES drenāžas ejā, kas ir svarīgi spēkstacijas drošumu garantēšanai, atsūknētajā ūdenī tika konstatēti naftas produkti, un tie nokļuva Daugavā. Toreiz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēji glābēji operatīvi izvietoja bonas, iesaistījās SIA “Eko osta”, darbus uzraudzīja Valsts vides dienesta pārstāvji, un piesārņojums operatīvi tika savākts. Secinājums ir skarbs — 1999. gadā, veicot izpētes darbus, naftas produktu piesārņojums tika konstatēts tikai pašvaldības zemē, taču tagad tas ir arī “Latvenergo” teritorijā, un naftas produkti pakāpeniski virzās uz Daugavas pusi.
Avārija paātrina izpratni
Atsūknēšanas darbi bija kontrolēts process, taču, kā atzina Valsts vides dienesta vadītāja, arī šajā kontrolētajā procesā nebija iespējams piesārņojuma procesu vadīt pilnībā. Ja process būtu nekontrolēts — veidotos sūces vairākās vietās, sekas būtu daudz dramatiskākas, tie būtu vairāki desmiti piesārņojuma kilometru Daugavā, un naftas produktus nevarētu savākt.
Šis notikums, avārija, paātrināja sagatavošanās procesu izpētes darbu veikšanai — tika panākta vienošanās par izpētes darbu finansēšanu, kas ir svarīgs solis teritorijas sakārtošanai. Izpētes darbi varētu izmaksāt apmēram pusmiljonu eiro. Latvijas Vides aizsardzības fonds gatavs finansēt ap 200 000 eiro, “Latvenergo” — ap 250 000 eiro, Aizkraukles novada pašvaldība — ap 40 000 eiro. Izpēte ir ļoti svarīga, lai izstrādātu detalizētu sanācijas darbu plānu, noteiktu metodes, paņēmienus, kā to varēs veikt, un aprēķinātu izmaksas, lai sanācijai varētu piesaistīt Eiropas fondu finansējumu.
Naudas summa ir ļoti liela — nebūs nekas redzams, uzbūvēts, bet, ja mēs mērītu ar zaudējumiem, kādi varētu būt Daugavas upes ekosistēmai un Latvijas videi, cik līdzekļu būtu jāiegulda, lai piesārņojumu savāktu, tad arī tā būtu ļoti liela summa — norāda Elita Baklāne-Ansberga. Piesārņojuma gadījumā būtu skarta ļoti plaša teritorija ar apmēram pusmiljonu iedzīvotāju, tajā skaitā Rīgu, aizietu bojā zivju resursi, zustu ūdens kvalitāte.
Valsts vides dienests saliedē komanduElita Baklāne-Ansberga atzina, ka parasti šķēršļi ir komunikācijas trūkums un savstarpēja nesaprašanās, bet tas viss veiksmīgi atrisināts. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums tam piekrīt — agrāk Ekonomikas ministrija, “Latvenergo” un pašvaldība “spēlēja futbolu” un nekāda vienošanās netika panākta, bet Valsts vides dienests ar savu patieso ieinteresētību sarunas un sadarbību ir “sacementējis”, saliedējis strādāšanai kopīgam mērķim. Viņš ļoti atzinīgi vērtē Elitas Baklānes-Ansbergas iesaistīšanos problēmas risināšanā. Jāatgādina, ka pašvaldība 2017. gadā ar domes lēmumu lūdza Ministru kabinetu bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā zemes vienību 88 864 m2 platībā Dzelzceļa ielā 10 un valsts institūcijām risināt piesārņojuma problēmas, taču zemes gabals joprojām ir pašvaldības īpašums.
Elita Baklāne-Ansberga kopā ar Aizkraukles novada domes vadību un AS “Latvenergo” HES tehnisko direktoru Andri Zēģeli izstaigāja ar naftas produktiem piesārņoto teritoriju Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā 10, lai būtu pilnīga izpratne par vietu, kurā plānoti izpētes un sanācijas darbi. Viņa arī teic, ka līdztekus tiešsaistes saziņai ļoti svarīgas ir arī klātienes tikšanās. Bija plānots, ka ieradīsies arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, taču Saeimas ārkārtas sēdes dēļ viņš vizīti pārcēla pēc vēlēšanām.
Sanācija jāveic dolomīta iežos
“Tas būs unikāls projekts, jo līdz šim nekur Latvijā, kur veikta sanācija, nav bijusi tāda dolomīta iežu struktūra kā Aizkrauklē. Latvijā ir firmas, kas to varētu veikt, bet pieļauju, ka sanācijas darbu veikšanā būs vajadzīga ārvalstu ekspertu piesaiste,” norādīja Valsts vides dienesta vadītāja.
Līdz šim unikāls projekts bija arī Inčukalna sērskābā gudrona dīķa sanācija, kas veiksmīgi noslēgusies un kas noritēja Valsts vides dienesta vadībā. Piesārņotu vietu likvidēšanā gūta liela pieredze — kā saka dienesta vadītāja, kopā ar iesaistītajām pusēm apēsts pudiem sāls, un Valsts vides dienests gatavs uzņemties arī Aizkraukles piesārņotās vietas sanācijas darbu vadīšanu, kontroli un būt stingriem pret darbu veicēju. “Šādos darbos ir svarīgi, lai uzraudzītājs būtu kompetents.
Mums ir pieredze, un esam gatavi savu komandu novirzīt darbā Aizkrauklē. Bez pašvaldības aktīvas rīcības nebūtu vajadzīgās virzības, pašlaik iniciatīva ir pašvaldībai, bet, kad būs zināms darbu apjoms, mēs pārņemsim projekta vadību,” sacīja Elita Baklāne-Ansberga. Priekšā vēl liels darbs — lai pretendētu uz Eiropas fondu finansējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāsagatavo noteikumi, kas vēl būs jāapstiprina Ministru kabinetam.
Uzziņa
Dzelzsbetona rūpnīca Aizkrauklē darbojās līdz pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, un tās teritorijā atradās pazemes un virszemes produktu tvertnes, estakāde un krautuve. Rūpnīca sen vairs neeksistē, līdz ar to nav iespējams piemērot principu “maksā piesārņotājs”. Naftas produkti virszemē nav redzami, tie atrodas dziļi zemē, un naftas produktu peldošais slānis virzās ar ātrumu 8 — 10 metri gadā, apdraudot spēkstacijas pazemes ūdens atslodzes sistēmu un hidrotehnisko būvju drošību, kā arī, nokļūstot Daugavā, var izraisīt ekoloģisku katastrofu. Pēc 1999. gadā veiktās sākotnējās izpētes aplēsēm, kopumā teritorijā atrodas ap 260 tonnām naftas produktu. Piesārņojums konstatēts 10 — 12 metru dziļumā. Izpētes un sanācijas darbu veikšanu apgrūtina tas, ka piesārņojums infiltrējies dolomīta plaisās.
