Telefonaptaujā “Vai tauta spēj ietekmēt valsts politiku?” (“Staburags”, 17.04.2007.) visi trīs intervētie atbild noliedzoši.
Telefonaptaujā “Vai tauta spēj ietekmēt valsts politiku?” (“Staburags”, 17.04.2007.) visi trīs intervētie atbild noliedzoši. Bet vai pēdējo desmit gadu laikā tauta ir mēģinājusi apvienot politiski aktīvu cilvēku vēlmes un centienus kopīgā spēkā, vienotā masu protestā pret nejēdzībām?
Padomju režīma sabrukumu Latvijā pirms 20 gadiem ievadīja simtiem tūkstošu republikas iedzīvotāju parakstu pret Daugavpils HES celtniecību, pret metro būvēšanu Rīgā. Tautas protesta akciju nenomāca ne kompartijas propaganda, ne represīvās VDK draudīgā ēna pār patriotu nākotni, ne arī krieviski runājošo un domājošo morālais atbalsts Maskavas valdības iecerēm. Tautas izpratne par norisēm Latvijā, aktivitāte un vienotība kļuva par priekšnosacījumu Tautas frontes tapšanai ar sekojošo 1990. gada 4. maija Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
Arī patlaban Latvijā notiek parakstīšanās pret aplamiem likumiem, un tautai ir iespēja ar savu aktivitāti vienoti ietekmēt valsts politiku. Ir skeptiķi, kas bilst — parakstīšanās vairs nav vajadzīga, referendums būs lieks, Saeima par kļūdainiem atzītos likumus jau atcēlusi. Skeptiķi, gara acīm ieskatieties tuvākajā nākotnē, padomājiet, kādus likumus un kā interesēs ierosinās valdība un pieņems Saeima, ja parakstīšanās apliecinās tautas vienaldzību pret valstī notiekošo! Atgādināšu: jau esošie likumi bija (un ir) labvēlīgi Ventspils mēra un viņa politiski ekonomiskā grupējuma finanšu afērām, tajā skaitā — “Jūrmalgeitai”, vēlēšanu norisei Kubulu pagastā, tiesu varas “impotencei” tiesiskuma nodrošināšanā valstī.
Satversmes 81. panta kārtībā steidzami pieņemtie un tikpat steidzami atceltie likumi mudina atcerēties “pozitīvisma reklāmas” kampaņu, kad pēc tautas “smadzeņu skalošanas” valdošais politiskais spēks apjauta, cik vienkārši vēlētājus var padarīt par mankurtiem! Neizmantojot tiesības un iespējas paust savu nostāju pret apšaubāmu likumprojektu pieņemšanu, skeptiķi turpina mankurtisku attieksmi pret valdošo politiķu patvaļu.
Esmu dzirdējis, ka enerģētiķi ir sašutuši par pēdējām reformām un centralizācijas rezultātiem “Latvenergo” sistēmā. To pašu pauž mežsaimnieki par restrukturizācijas rezultātiem savā nozarē. Gan vieni, gan otri ir kolektīvi, kas varētu vienoti aktīvi protestēt, demokrātiski ietekmēt valsts politiku savās nozarēs. Parakstīšanās pret aplamiem likumiem tiesībsargu kontroles jomā būtu pirmais solis politiski ekonomiskā klimata uzlabošanai valstī.
Būtu sperami arī nākamie soļi. Piemēram, varētu ierosināt referendumu pret demokrātijas izkropļojumu vēlētās pārvaldes struktūrās pašvaldībās un Saeimā. Pašreiz likumi neliedz deputātiem savu pilnvaru laikā pāriet no vienas frakcijas citā, ar to iznīcinot demokrātijas principus. Vēlētāji, nobalsojot par konkrētas partijas (vēlētāju apvienības) sarakstu, apstiprina savu atbalstu tās programmai, ideoloģijai, morālajiem principiem. Šīs partijas deputātiem pārejot uz citu frakciju, būtiski mainās politisko spēku attiecība, tiek ignorēti vēlēšanu rezultāti un tautas griba. Veidojas auglīga augsne politiskajai korupcijai. Ilustrācijai: partija “A” vēlēšanās ieguvusi 51% mandātu, pārējie 49% tiek partijām “B”, “C”, “D”. Vairākiem deputātiem pārejot no “A” uz “B” (“C”, “D”), “A” zaudē tautas uzticēto mandātu vairākumu un iespējas īstenot savu programmu. Bet ar lielas naudas palīdzību nav problēmu pārvilināt deputātus uz tās partijas frakciju, aiz kuras stāv miljonāri un viņu, iespējams, nelikumīgi iegūtais kapitāls. Dzīvē tas daudzkārt apstiprinājies.
Lai saglabātu demokrātijas pamatus, jāizstrādā un jāpieņem likums, kas tautas balsojumā iegūto mandātu skaitu attiecīgajai partijai nodrošina visam Saeimas (pašvaldības) pilnvaru termiņam. Ja kāds deputāts vairs nevēlas atbalstīt savas frakcijas politiku, viņš var atteikties no mandāta, bet ne mainīt spēku samēru uz varas pjedestāla. Manuprāt, ar tāda likumprojekta ierosināšanu vēlētājiem būtu laiks demonstrēt savu vienotību cīņā pret aplamībām valsts politikā. Un aprakstītā aplamība nav vienīgā, kas līdz šim ir nodrošinājusi labvēlīgu klimatu politiskajai korupcijai visdažādākajos līmeņos, valsts izlaupīšanai un nozagšanai, tautas apmuļķošanai.
Ilmārs Kalnietis Skrīveros
