Ilgstoša caureja bez iemesla, aizcietējumi vai citas zarnu darbības problēmas var būt simptomi gan negausīgai vasaras labumu baudīšanai, gan nopietnākām saslimšanām.
Ilgstoša caureja bez iemesla, aizcietējumi vai citas zarnu darbības problēmas var būt simptomi gan negausīgai vasaras labumu baudīšanai, gan nopietnākām saslimšanām. Kolorektālais vēzis ir grūti diagnosticējams, simptomi reizēm mēdz būt līdzīgi dažādām labdabīgām zarnu slimībām — atgādina Gunta Purkalne, Paula Stradiņa universitātes klīniskās slimnīcas Staru un ķīmijterapijas centra vadītāja.
Ieperinās nemanot
Šo audzēju diemžēl diezgan bieži atklāj tad, kad tas jau ir izplatīts — stāsta G. Purkalne. Par iespējamu saslimstību ar kolorektālo vēzi var liecināt ilgstošas sāpes vēderā, vēdera izejas traucējumi, caureja bez jebkāda iemesla, aizcietējumi vai tas, ka vēdera izejas laikā aizcietējumi mijas ar caureju. Uzmanīgam jākļūst, ja no tūpļa zarnas parādās asiņaini vai gļotaini izdalījumi, kā arī bez apzinātas rīcības strauji zaudējot svaru. Nopietni jāizvērtē nogurums, kas pat pēc kārtīgas atpūtas nepāriet. Arī tas var liecināt par mazasinību, kuras izraisītājs savukārt var būt vēzis.
Mediķiem vēl joprojām nav skaidras atbildes, kas īsti izraisa vēzi, tomēr apkopoti cēloņi, kuri palielina saslimšanas risku. Arī vēža pārmantošana no ģimenes locekļiem, nepietiekama fiziska aktivitāte, korpulence, zarnu polipi, hroniski iekaisumi ir kolorektālā vēža rašanās faktori. Pēdējā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta arī vides piesārņotībai un kaitīgajiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanai.
Lai arī slimība tiek konstatēta arvien jaunākiem pacientiem, lielākoties tā piemeklē pēc 60 gadu vecuma. Tādēļ pēc 50 gadu sasniegšanas jāveic regulāras veselības pārbaudes pie ģimenes ārsta. Tieši viņš nosūta uz tālākām izmeklēšanām, tajā skaitā pie onkologa.
Ejot pie ārsta, svarīgi neapjukt, bet pastāstīt, kādi simptomi novēroti. Jāatceras, ka dažādām slimībām ārējās izpausmes var būt līdzīgas un ne vienmēr, piemēram, sāpes vēderā liecina par vēzi. Tomēr, ja pašam šķiet, ka nepieciešama speciālista onkologa konsultācija, bet ģimenes ārsts nosūtījumu nav devis, pacients arī pats var apmeklēt onkologu.
Protams, ar nosūtījumu ir jāpierakstās, un uz izmeklējumiem var nākties pagaidīt rindā. Ja pacients vēlas pārbaudi tūlīt, procedūra tiek apmaksāta pēc īpašiem izcenojumiem.
Zināt par slimību vai nē?
Svarīgi atcerēties — jo agrāk vēzi atklāj, jo lielākas izredzes to izārstēt. Agrīnā stadijā ārstēšana parasti ir kompleksa: operācija ar vai bez papildu profilaktiskās terapijas, t. i., ķīmijas vai staru terapijas. Komplekso ārstēšanu beidz aptuveni astoņos līdz deviņos mēnešos. Pēc tam pacientu regulāri novēro onkologs. Ja vēzis jau ir ielaists, tad slimības izplatību apturēt grūti. Šādā gadījumā tiek ārstēti tikai konkrētie simptomi, kas pacientam sagādā problēmas.
Vēršoties pie ārsta, būtiski pašam pacientam pirms tam saprast, vai viņš grib zināt patiesību par slimību vai nē. Ja grib zināt taisnību, tad, pirmkārt, jājautā ārstam īstā diagnoze — kāda slimība konstatēta un kā tā ietekmēs veselību. Pacientam ir tiesības jautāt, savukārt ārstam ir pienākums saprotamā valodā paskaidrot. Tālāk parasti seko jautājumi, kāda būs ārstēšana un kur to iespējams veikt. “Pacientam ir tiesības zināt visas medicīnas valsts iestādes, kur slimību var ārstēt, kā arī izvēlēties konkrētu ārstējošo ārstu. Jāatceras tikai, ka galīgo slimības slēdzienu un to, kā vēzi vislabāk ārstēt, var sniegt vienīgi speciālists onkologs. Nevienam citam, pat ne ģimenes ārstam, nav tiesību izdarīt slēdzienu onkologa vietā” — uzsver G. Purkalne.
Šobrīd Latvijā onkoloģiskās slimības kompleksi var ārstēt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Latvijas Onkoloģijas centrā, Daugavpils onkoloģiskajā slimnīcā un Liepājas onkoloģiskajā slimnīcā.
***
Uzziņa.
Kolorektālais vēzis — taisnās un resnās zarnas ļaundabīgais audzējs. No latīņu valodas: “colon” — resnā zarna, “rectum” —taisnā zarna.
