Mierīgajā parka ainavā pēkšņi iznirst pensionētu kundžu grupa un, salīdzinoši ātri soļojot pa celiņu, pazūd aiz neliela pakalna.
Mierīgajā parka ainavā pēkšņi iznirst pensionētu kundžu grupa un, salīdzinoši ātri soļojot pa celiņu, pazūd aiz neliela pakalna. Grozot stīvo kaklu uz visām pusēm, izdodas viņas ieraudzīt jau citā parka pusē, kur grupa tikpat veikli nozūd skatienam otrreiz. Visas smaidīgas, ar staltām mugurām un — nūjām rokās.
Prieks izrādās ļoti lipīgs
Izolde Vītola kopā ar Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrību jeb “reimatiķiem” nūjo jau visu vasaru, šogad viņa sākusi vadīt nodarbības arī citiem pensionāriem un pārliecinājusies — prieks nūjot pielīp ātri. Tāpat arī ātri sajūtama pozitīva ietekme uz veselību. Par nūjošanu interesējusies arī Diabēta biedrība.
“Vasarā pilsētas dome katru otro nedēļu vienu pēcpusdienu rīkoja nūjošanu parkā. Aizgājām dažas sievas no “reimatiķiem”. Iedeva nūjas, pamācīja, un tā mēs arī “saslimām”. Par sponsoru naudu “reimatiķi” nopirka deviņpadsmit nūju pāru, un tā arī kopš tiem laikiem nūjojam,” stāsta I. Vītola.
“Iet ir viegli, aizraujoši. Runājamies, smejamies, apkārtējie mūs uztver ļoti pozitīvi. Savukārt pozitīvas emocijas ir svarīgs ieguvums.” Reiz uz kādas meža takas pensionētās kundzes apdzinušas ģimeni, kas pastaigājās ar mazu puiku — viņš iepletis lielas acis un saucis: “Mammu! Slēpotāji vasarā!”. Daļēji taisnība viņam ir — nūjošana radās 1930. gadā kā treniņmetode distanču slēpotājiem nesezonas laikam.
Paliek uzticīga solījumam vingrot
Izoldei nebija ne 40 gadu, kad ārsti novēloti noteica diagnozi — kreisās pleca locītavas iekaisums. Nepareizas ārstēšanas sekas — stīva locītava. “Lai roku iekustinātu, vēlāk gāju uz īpašām nodarbībām, roku kustināja un locīja. Dakteris pateica, ka man ir tendence sāļiem nogulsnēties locītavās — ja nevingrošu, vecumā iešu ar nūju. To nu gan es negribēju un sāku iet veselības grupā. Citiem iekaisums pa šo laiku ir atkārtojies, man — ne,” stāsta apņēmīgā sieviete, kura pat neatceras, kad pēdējā laikā būtu gājusi pie ārsta.
Lai apmaksātu visus izdevumus, pensija ir par mazu, tāpēc I. Vītola strādā algotu darbu. Nepieciešamība būt formā ir vēl viens no iemesliem par labu vingrošanai un nūjošanai. “Ja ir uzņēmība, daudz var palīdzēt pats sev, nevajag ne ārstus, ne zāles. Reizēm veci cilvēki grimst depresijā, teic, ka nav spēka. Bet piespied sevi izkustēties, un spēks radīsies! Uzlabosies asinsrite, vielmaiņa, un nomāktībai vairs nebūs vietas.”
“Es nevaru vingrot, es krītu apkārt,” atceros, kā spītīgi teica mans tēvs savai dakterei. “Nu tad sēdiet un vingrojiet. Galu galā — guliet un vingrojiet — cilājiet kājas, ar pēdu brauciet pa otru kāju,” uzstājīgi teica neiroloģe Dace Strazda.
Svarīgi ir pamēģināt pareizi
Speciālās atbalsta nūjas var iegādāties sporta preču veikalos, nekas neiznāks, ja nogriezīs dažas lazdu vicas. Svarīgas ir roku lences, kas veido atbalstu plaukstas locītavai, — uzsver I. Vītola. Līdz ar to samazinās slodze plecu locītavām, tāpēc nūjošana ir uz pusi veselīgāka nekā parasta pastaiga. Tāpat svarīgi ir iemācīties pareizu soli — taisns ķermenis, taisnas rokas, lēzenas nūjas un saskanīga, ritmiska darbība. Asfaltam, grantētam ceļam, sniegam — katram ir paredzēta sava uzmava nūjas galā.
“Vecums nav šķērslis. Ja cilvēks var paiet, var arī nūjot — katrs izvēlas savu ritmu, lēzenu vai kalnaināku pastaigas vietu. Man sākumā prasīja — kāpēc mēs nenogurstam, kaut arī ejam tik tālu? Kur rodas spēks? Tas jau ir mūsu pašu spēks, tikai taupīgi lietots,” iedrošina vingrotāja.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, papētiet mājaslapu nūjošanas aktīvistiem — www.beactive.lv.
***
10 iemeslu, kāpēc nūjot ir veselīgi:
– nūjošana ir par 50 procentiem efektīvāka, salīdzinot ar parastu pastaigu;
– efektīvi nodarbina ap 90 procentiem muskuļu, ļoti labs izkustēšanās un kaloriju dedzināšanas veids — vienā stundā sadeg 400 kcal;
– saudzē locītavas — slodze ir par 30 procentiem mazāka, nekā skrienot;
– trenē četras no piecām ķermeņa pamatīpašībām: izturību, spēku, elastību un koordināciju, taču ne ātrumu;
– palīdz atslābināt plecu un kakla zonu, ķermenis līdzsvaro slodzi;
– palēnina novecošanās procesu;
– veicina sirds un asinsrites sistēmas darbību;
– mazina stresu;
– stiprina imūnsistēmu;
– uzlabo vielmaiņu, palielina skābekļa daudzumu organismā.
(Avots: Studies of Coper Institute, “Sportmedizin”)
