Mazdēls: “Vecotēv, skolā mūs māca būt pieklājīgiem un laipniem. Bet kāpēc pieaugušie var bļaustīties, lamāties un spļaudīties?”
Vectēvs: “Dēliņ, ne visi pieaugušie tā dara. Ne visi. Lielums pieaugušo ir dikti laipni. Piemēram, kad, tērpies mūsu novada tautastērpā, biju Rīgā un iegāju kādā Marijas ielas bodē, tad apsargs mani laipni sagaidīja un laipni pavēstīja: “Jūsu aprindu cilvēki šajā veikalā neiepērkas!”. Apsargs saņēma mani aiz rociņas un laipni izvadīja ārā. Pie tam viņš laipni runāja latviski, ko Rīgā reti gadās dzirdēt.”
Guntis Gailītis
