Lauku mājā ieskrēja mazmeitiņa un sauca:
“Vecomāt! Vecomāt!”
Astoņdesmitgadīgā vecmāmiņa no virtuves iznāca istabā ar zupas kausu rokā un vaicāja:
“Kas nu tev atkal?”
“Vecmāmiņ, nupat mūsu pagalmā iebrauca pagasta priekšniece! Noņem priekšautu un uzsedz plecu lakatu!”
Vecmāmiņa: “Meitiņ, savu mūžu nevienam kungam neesmu klanījusies un netaisos to darīt arī šodien!”
Pie durvīm enerģiski klauvēja. Vecmāmiņa atsaucās:
“Lūdzu, lūdzu!”
Istabā ienāca pagasta pārvaldes priekšniece izspūrušiem matiem un kvēpu notrieptu seju.
“Labdien, Jēriņmāt!”
“Labdien, meitiņ, labdien!”
“Vai tu, Jēriņmāt, zini, ka aiz lielceļa deg kūla? Un cik tad te tālu līdz tavai mājai?”
“Diezin vai mani tas apdraud. Ap manu māju pērn visa zāle ir nopļauta. Ugunij te nav, kur iekosties. Bet tā klaigāšana divdesmit gadu garumā, ka kūla deg un neviens nekā nevar izdarīt, ir valstij muļķības zīmogs!”
“Ko tad tu iesaki?”
“Ne jau bļaušanu. Valstisku rīcību! Pēc Pirmā pasaules kara, kad nodibināja Latviju, te valdīja milzīga noziedzība. Taču valsts nevaimanāja un rīkojās! Katrā pagastā saimniekus nosūtīja nakts šķūtīs dežurēt uz ceļiem. Kam zirgs, tas ar zirgu. Kam nav — tas kājām. Kam medību bise, tas ar to. Kam nav — tas ar rungu. Visu apkārtni nosedza ar uzraudzības tīklu, un noziedzība drīz izbeidzās.”
“Ar varu piespiest nevienu nedrīkst! Tas ir cilvēktiesību pārkāpums!”
“Un kādā bedrē jūs esat iebraukuši ar savām cilvēktiesībām? Kūlas dedzinātājus nevarat apturēt!”
“Tur likumdevēji lai domā!”
“Ak, Jēziņ! Kam tad tu, meitiņ, sēdi priekšnieces krēslā?”
“Es izpildu to, ko man norāda no augšas.”
“Kāds stulbums! Tūlīt atsakies no tādas šeptes un strādā godīgu darbu!”
“Tev, Jēriņmāt, ir veclaicīgi uzskati!”
“Liec mierā manus uzskatus! Tavi likumdevēji, simts gudro galvu, no kurām tu gaidi norādījumus, neko valstiski gudru vēl nav izdomājušas. Jau mēnešiem ilgi viņi strīdas, vai aizliegt vai atļaut automašīnā smēķēt! Tā ir degradācija! Tā vietā, lai risinātu valstiskus jautājumus, viņi murmuļo par pīpēšanu!”
“Tā ir cīņa par tautas veselību!”
“Mīļo stundiņ! Veselību! Maksājiet ārstiem normālu algu, un būs veselība!”
“Nav naudas…”
“Ej nu, meitiņ, mājās! Par tik glupu runāšanu varu iegāzt tev ar kausu!”
“Dzīvo vesela, Jēriņmāt!”
“Dzīvošu, dzīvošu…”
Guntis Gailītis
