Zemkopības ministrija šodien plāno iesniegt valdībai plānu graudu krīzes risināšanai.
Zemkopības ministrija šodien plāno iesniegt valdībai plānu graudu krīzes risināšanai.
Ministrijas izstrādātais plāns paredz aprēķināt kompensācijas zemnieku saimniecībām, par bāzes likmi nosakot 50 latu par nenovākto sējumu hektāru. To reizinās ar koeficientu, kuru noteiks ministrijas speciālisti atkarībā no konkrētā reģiona laika apstākļiem, nokrišņu daudzuma rajonā un salīdzinājuma ar citu reģiona saimniecību novāktajām sējumu platībām.
Stabilizācijas plānā ietverti arī priekšlikumi īstermiņa kredītu procentu daļējai dzēšanai, valsts programmas izstrādei zemnieku īstermiņa kredītu garantēšanai. Vispirms gan precīzi jānosaka zaudējumu apjomi.
Lai arī samilzušo problēmu risināšanas plāns sagatavots, Saeima joprojām nav pieņēmusi lēmumu par krīzes situācijas stabilizēšanu. Dokumenti nodoti izskatīšanai Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsver, ka sasauktā Saeimas ārkārtas sēde par kritisko situāciju lauksaimniecībā esot teātris ar simt aktieriem: “Valdība lauksaimniekiem varbūt vēl palīdzēs, taču pāris vārdu, kas nodrošinātu problēmas risinājumu — “veči, sējat, kompensācija būs!”, no deputātu puses neizskanēja.”
Lauksaimnieki uzskata, ka Saeimas deputāti izrādījuši absolūtu vienaldzību un neizpratni par lauksaimnieku problēmām un nepieciešamību ātri pieņemt lēmumus. Par iesētajiem un neiesētajiem ziemājiem šogad atbildība pilnībā būs jāuzņemas Saeimai.
Saskaņā ar augkopības mācību grāmatām ziemāju sēja jāveic no 1. līdz 10. septembrim, taču smagāk cietušajās Latvijas teritorijās — Latgalē un Ziemeļvidzemē — sēja būs nokavēta līdzekļu un skaidrības trūkuma dēļ, jo lauksaimnieki neziņā būs vēl vismaz nedēļu.
Zemnieki gaida atbildi
Aizkraukles rajonā līdz 12. septembrim vairāk nekā simt graudaudzētāju izpildījuši anketas par ilgstošo lietavu radītajiem zaudējumiem līdz 1. septembrim. Nenokulti palika ap simt hektāru sinepju, vairāk nekā 200 hektāru tritikāles, vairāk nekā 300 hektāru rudzu, ap 500 hektāru vasaras un ziemas kviešu, ap 900 hektāru miežu, auzu un rapša. Nenovāktajās platībās zaudējumi ir 50 un vairāk procentu. Rudziem un miežiem tie ir pat 80 procentu.
Naudas izteiksmē rapša sējumos zaudējumi ir vairāk nekā 10 tūkstošu latu, tritikālei un griķiem — ap 20 tūkstošu latu, rudziem, vasaras un ziemas kviešiem — vairāk nekā 40 tūkstošu, miežiem un sinepēm — vairāk nekā 80 tūkstošu, bet auzām pat 253 tūkstoši latu.
Ja valdība piekristu dzēst kredītprocentus, kas samaksāti šī gada deviņos mēnešos, Aizkraukles rajona zemniekiem, kuri snieguši ziņas par zaudējumiem, vajadzētu 32 tūkstošus latu, bet bezprocentu kredīti būtu nepieciešami 225 tūkstošu latu apjomā.
