Latvijas ainavā ierastas ir laika nesaudzētas seno dienu svešu varu liecinieces — pilis un muižas. Vien retā ēka ir atguvusi kādreizējo spožumu. Saistībā ar projektu, kas paredz Bebru vispārizglītojošās internātvidusskolas un Vecbebru profesionālās vidusskolas apvienošanu, izveidojot Vecbebru amatu internātvidusskolu, tukšas paliks līdzšinējās internātvidusskolas telpas — Vecbebru muižas ēka.
Varētu sadarboties ar Biškopības biedrībuPašreizējā ekonomiskajā situācijā šīm milzīgajām ēkām, kurās vērā ņemami remontdarbi nav veikti jau daudzus gadu desmitus, var saredzēt pozitīvu perspektīvu. Vietalvas pusē pamazām sākti Odzienas pils atjaunošanas darbi, bet Klintaines pagastā Stukmaņu muiža, kā liecina informācija portālā ss.lv, gaida jaunu īpašnieku, izsolīta tiks arī kādreizējās Zalves pamatskolas ēka, bijušais Šuvalovu dzimtas īpašums. Vecbebru muiža, kurā gandrīz gadsimtu darbojās izglītības iestāde, visticamāk, nonāks Kokneses novada pašvaldības pārvaldībā. “Ēka tiks nodota pašvaldībai, pašlaik tiek risināts jautājums ar Izglītības un zinātnes ministriju par ēkas nodošanu un pārņemšanu. Pašvaldība apgalvo, ka ir gatava pārņemt ēku un meklēt nepieciešamos līdzekļus tās uzturēšanai. Konkrētāks risinājums būšot zināms nedaudz vēlāk,” “Staburagu” informēja Kultūras ministrijā. Kokneses novada pašvaldības vadītājs Dainis Vingris teic, ka laikus jādomā, ko varētu iesākt ar ēku, jāmeklē iespējas piesaistīt līdzekļus. Vingra kungs pieļauj iespēju sadarboties ar Latvijas Biškopības biedrību. Nodedzina un atjaunoSenais muižas nosaukums ir Alt—Bewershof. Muižas dzīvojamā ēka celta klasicisma stilā barona Fridriha fon Meijendorfa laikā 19. gadsimta pirmajā pusē. Muižu nodedzināja 1905. gadā, vēlāk ēku atjaunoja arhitekta Vilhelma Nikolaja Ludviga Bokslafa vadībā. Izcilais Rīgā dzimušais arhitekts projektējis vairākas Latvijas pilis un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā. Viņa vadībā Vecbebru muižas ēkai pēc atjaunošanas izbūvēja izteiksmīgu jūgendstila arhitektūras paraugu — rizalītu (celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā). Šobrīd bijušajā muižā saglabājušies oriģinālie cilindriskie griestu pārsegumi un krusta velves. Virs pirmā stāva izbūvēts mansards ar dekoratīvu pildrežģa apdari sānu fasādēs un bēniņstāvs ar nelieliem virsgaismas lodziņiem. Ēkā ir baroka laika kamīns. 1934. gadā ēkas dakstiņu jumtu nomainīja ar skārda, tagad gan jumts, gan skursteņi ir jālabo. Arhitektūras piemineklisKultūras ministrija 2006. gadā valsts aizsargājamo vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļāva Vecbebru muižas klēti, stalli un pagrabu, bet Vecbebru muižas kungu māja iekļauta valsts nozīmes aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā. Kopš 2011. gada valsts aizsargājamo vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā ir arī Vecbebru muižas apbūve un parks.“Parku sāka veidot barons Meijendorfs kā brīva plānojuma ainavu parku paugurā ap kungu māju. Pie tās bija arī regulāra plānojuma dārzs ar terasēm, strūklaku un kaskādi,” teikts Alberta Zarāna grāmatā “Latvijas pilis un muižas”. Kopš aizvadītā gadsimta pirmās puses ēka izmantota kā mācību iestāde. 1922. gadā muižā iekārtoja Vecbebru biškopības un dārzkopības skolu, 1944. gadā to pārdēvēja par Vecbebru biškopības tehnikumu, vēlāk — par Vecbebru sovhoztehnikumu. 1957. gadā šajā skolā varēja apgūt arī kulturāli sadzīviskā darba organizatora, bērnudārza audzinātāja, laukkopības tehniķa, jaunākā agronoma un kulināra profesiju. Mācību iestādi 1982. gadā pārcēla uz jauno skolas korpusu, kurā joprojām darbojas Vecbebru profesionālā vidusskola. 1996. gadā bijušās muižas ēkā sāka darboties Bebru vispārizglītojošā internātpamatskola ar sešām klasēm un 78 skolēniem. No 2011. gada 1. septembra skola darbojas kā internātvidusskola.
