To, ka demokrātija nav visatļautība, mūsu valstī visgrūtāk ieskaidrot pusaudžiem un jauniešiem.
To, ka demokrātija nav visatļautība, mūsu valstī visgrūtāk ieskaidrot pusaudžiem un jauniešiem. Alkohola un citu vielu apreibināti bērni lamājas, kaujas un nereti apdraud sabiedrību.
Festivāla “Liepājas dzintars” laikā darbu kārtības sargātājiem sagādāja galvenokārt nepilngadīgie, pat divpadsmit gadu veci iereibuši bērni necenzētiem vārdiem lamājuši policijas darbiniekus.
Latvijas jaunajai paaudzei jūra bieži šķiet tikai līdz ceļiem, un to var pamanīt gan pilsētās, gan tālos laukos. Kaut kas jādara, bet vecākās paaudzes moralizēšana rada tikai pretēju efektu.
To, ka nevar ļaut visam turpināties pašplūsmā, pirmie, šķiet, pamanījuši jelgavnieki. Sabiedriskās organizācijas “Vecāki Jelgavai” pārstāvji nolēmuši īstenot “nakts staigātāju” projektu. Pusaudžu un jauniešu vecāki veidos komandas, kuras nakts stundās patrulēs jauniešu iecienīto atpūtas vietu tuvumā. Vecākiem būs īpašs ekipējums — vestes, lukturi, svilpes un mobilie tālruņi.
Vecāku patruļas darbosies, lai novērstu iespējamos nelaimes gadījumus, pasargātu jauniešus un palīdzētu viņiem grūtās situācijās. Vecāki apņēmušies “nelasīt morāli” un nekādā veidā neietekmēt jauniešu atpūtu. Pieredze liecina, ka šādas vecāku patruļas veiksmīgi darbojas ārzemēs. Kāpēc gan arī mums nepamēģināt savējos audzināt ne vien mājās, bet arī uz ielas?
Neprognozējamās situācijās vecāki tomēr aicinās palīgā policijas darbiniekus. Ja jau solījuši jauniešu atpūtu netraucēt, kā gan pārtrauks viņu lamāšanos? Varbūt ar svilpēm? Ja tīņi sāks runāt necenzētiem vārdiem, taisīs tādu traci, lai lamāšanos nedzird ne vien vecāki, bet arī paši pusaudži…
Kā redzams, vecākus negulētas naktis gaida ne tikai bērna zīdaiņa vecumā. Kliedza mazs, lamājas un savdabīgi izklaidējas paaudzies. Cik ilgi vēl?
