Kad es mācījos, maniem vecākiem nebija jāpērk neviena mācību grāmata, jo skola tās nodrošināja. Darba burtnīcu vispār nebija. Kas radās pirmais — milzīga vēlme skolēniem iemācīt labāk vai naudas pumpītis, drukājot tūkstošiem darba burtnīcu un piespiežot tās pirkt? Kas to lai zina! Bet līdz ar iespēju skolotājiem izvēlēties vislabākās grāmatas un darba burtnīcas radās arī problēma: skolām nav naudas, vecāki, pērciet! Krīze situāciju vēl vairāk pasliktināja. Valsts budžeta mērķdotācija mācību līdzekļu iegādei vienam skolēnam 2008. gadā bija 3,87 lati, 2010. gadā — 69 santīmi, 2011. gadā — 72 santīmi, šogad — 1,98 lati. Bet darba burtnīcas allaž bijis jāpērk vecākiem. Igaunijā mācību grāmatām vienam skolēnam atvēl 21 latu, Lietuvā — 14 latu valsts naudas. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija no nākamā gada prasīšot vienu miljonu latu, lai vienam skolēnam mācību grāmatu iegādei piešķirtu septiņus latus.
Kāda skolotāja atklāj, ka pati kādreiz gatavojusi mācību līdzekļus un ministrija tikai apstiprinājusi komplektu: mācību grāmata, darba burtnīca, skolotāja grāmata, pārbaudes darbi. Viņa arī atzīst, ka grāmatu pilnvērtīgi varēja lietot arī bez darba burtnīcas, turklāt bieži vien skolotāji tās neizmanto — tukšas vai pustukšas tās vēlāk nonāk papīrgrozā. Ir vēl kāds trūkums — tā kā darba burtnīcā bieži vien atliek tikai izvēlēties pareizo variantu, tas neveicina prasmi argumentēt, pārliecināt, rakstīt, konspektēt, bremzē domāšanu.
Uzklausot ministrijas ziņojumu par mācību materiālu nodrošinājumu skolās, vairāki ministri pauduši neizpratni, kāpēc skolās ir nepieciešamas darba burtnīcas, kas vecākiem ir liels finansiālais slogs, un rosinājuši no tām atteikties. Izdevniecību pārstāvji gan ir pretējās domās — darba burtnīcas attīstot bērnu loģisko domāšanu un spēju analizēt, esot ērtas un pārskatāmas skolotājiem. Ko gan citu ražotājs lai saka, ja grasās “nogriezt” tā peļņu!
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis teic, ka, iespējams, no darba burtnīcu iegādes vecākus varētu atbrīvot, sākot no 2014. gada septembra, ja sekmīgi izstrādās digitālos mācību līdzekļus.
Tomēr vai atkal nebūs pāršauts pār svītru? Rakstīšana ar klaviatūru arvien sliktāku var veidot skolēna rokrak-stu, ilgstoša datora ekrāna vērošana pasliktinās redzi un vispārējo veselību — kā internetā raksta kāds komentētājs, būs vairāk sakumpušu datorbukstiņu.
