SIA “Valmieras piens” uzņēmuma piena piegādātājiem rīkoja pieredzes braucienu uz Igauniju.
SIA “Valmieras piens” uzņēmuma piena piegādātājiem rīkoja pieredzes braucienu uz Igauniju. Braucēju vidū bija arī divi zemnieki no Aizkraukles rajona Neretas pagasta — Iveta Rozenbaka no saimniecības “Uņenāni” un Gundars Lutinskis no saimniecības “Sluķenes”.
Izbraukuma semināra tēma bija “Fermu būvniecība un projektēšana”. Latvijas lopkopji tikās ar Igaunijas pieredzējušāko fermu projektētāju Vello Lutsu, skatīja viņa projektētos objektus un apspriedās ar piena ražotājiem.
Zemnieks 80 gadu vecumā
Latvieši Igaunijā apskatīja pirmo vaļējā tipa fermu, kura celta 1992. gadā. Tās saimnieki nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību un paši gatavo biezpienu, jogurtus, biezpiena krēmus.
Vaļējā tipa kūts ir arī kādam 80 gadu vecam saimniekam. Viņš atguva dzimtas īpašumu Igaunijā un no emigrācijas Kanādā atgriezās deviņdesmito gadu beigās. Viņa atziņa — prasmīgi saimniekot var jebkurā vecumā, tikai nedrīkst stāvēt uz vietas, jāstrādā efektīvi, jāpalielina apjoms. 86 govju ganāmpulku viņš tuvākajā laikā plāno paplašināt līdz simtam.
Laba gan jauna, gan pārbūvēta
Apskatot kādu vecu, bet pārprojektētu fermu, latvieši atzina, ka lopiem labus apstākļus var nodrošināt gan jaunā, gan pārbūvētā kūtī.
Ceturtais apmeklējuma objekts — pilnīgi jauna ferma, kuras celtniecība izmaksājusi aptuveni miljonu latu. Arī šīs fermas saimnieks atzīst — laiks negaida, tirgū notiek pārmaiņas, tāpēc jāorientējas efektīvai saimniekošanai, palielinot govju skaitu. Viņš savu 168 govju ganāmpulku plāno palielināt līdz 424 govīm.
Palīdz attīstīties
“Valmieras piena” sagādes vadītāja Irēna Škoba saka:
— Igauņi ir mūsu kaimiņi, turklāt par viņu zemniekiem Latvijā daudz rakstīts. Tāpēc bija noderīgi pašiem redzēt, kā viņiem veicas. Svarīgi gūt pieredzi arī ārpus mūsu valsts robežām. Sevišķi šobrīd, pirms iestāšanās ES. Skatoties, kā saimnieko citi, varam labāk izvērtēt savas vājās un stiprās puses.
Gūst iedvesmu
Neretas pagasta zemnieku saimniecības “Uņenāni” saimniece Iveta Rozenbaka stāsta:
— Ar uzņēmumu “Valmieras piens” sadarbojos no šī gada februāra. Esmu patīkami pārsteigta par labvēlīgo attieksmi pret piena piegādātājiem, sakārtoto norēķinu sistēmu un piedāvātajām iespējām izglītoties.
Lai nākotnē saimniecība būtu rentabla, tā jāpaplašina, jābūvē jauna kūts. Pašreizējā mūsu ganāmpulkam ir par mazu, un arī Eiropas Savienības prasības tajā nodrošināt grūti. Jādomā arī par atbilstošas mēslu krātuves ierīkošanu. Tāpēc biju priecīga par piedāvājumu doties šajā pieredzes braucienā.
Apskatītās saimniecības bija lielākas nekā mūsu, kurā ir 25 govis. Fermās, ko redzējām, ir jaunas, modernas iekārtas, tādās ir daudz labāki apstākļi gan lopiem, gan strādniekiem. Sākumā domāju — ko nu mēs, par tādu saimniecību varam tikai sapņot. Taču Igaunijas lopkopju stāstītais iedvesmoja un iedrošināja plānot kredītu un saimniecības attīstību.
