Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, brīvdabas muzejā “Ausekļa dzirnavas”, šonedēļ notiks jau septītie Sējas svētki. Šī gada tēma — koka amatniecības nozīme seno latviešu sētā. Mārtiņš Mediņš, dzirnavu saimnieks, teic — agrāk koks latvieti pavadīja no šūpuļa līdz kapam kā arī visā dzīves ritējumā. Koka apstrādi un plašās izmantošanas iespējas varēs vērot, kā arī praktiski iemēģināt šosestdien, 14. maijā.
Tāls ceļš no Apvienotās Karalistes
Šogad aprīlī dzirnavām apritēja 120 gadu kopš to pamatakmens iemūrēšanas. Tā kā “Ausekļa dzirnavas” ir atšķirīgs muzejs, te eksponātus drīkst un vajag aiztikt, Sējas svētkos visus apmeklētājus aicinās arī piedalīties praktiskos darbos — ar senlaiku lauksaimniecības rīkiem stādīt kartupeļus, sēt, art.
Īpašu vērību izpelnīsies kāds eksponāts, kas Bārbelē nogādāts no Apvienotās Karalistes — tvaika dampis “Ruston Garett”. Mārtiņš Mediņš stāsta, ka šāda iekārta dzirnavu teritorijā bijusi līdz kolhozu dibināšanas laikam — 1945. gadam. Sējas svētkos ikviens varēs kļūt par liecinieku un vērot, kā jaudīgās ierīces spēku izmanto seno laiku gatera darbināšanā.
Padomju okupācijas gados saimniecības tehnisko aprīkojumu izmētāja — daļu nodeva kolhoziem, rūpkombinātiem vai izveda uz Lietuvu, bet iekārtu saimniekus izsūtīja. Šogad līdz ar tvaika dampja atgriešanos dzirnavās tās ir nokomplektētas tādas, kādas bija līdz 1945. gadam.
Sestdien iedarbinās arī toreizējā tvaika dampja “brāli” — izgatavotu 1912. gadā, līdz šim bijis īpašumā ārzemēs, bet par Latvijā savāktajiem līdzekļiem, aptuveni 20 tūkstošiem eiro, nopirkts un atvests uz Bārbeli.
Iekārtas pamatfunkcija pagājušā gadsimta sākumā bija ūdensdzirnavu darbināšana bezūdens sezonā. Kā kurināmo var izmantot salmus, akmeņogles, bet sestdien tā kurtuvē liks plašāk izmantojamo degmateriālu — malku.
Līdz šim muzeja apmeklētāji divus iepriekšējos gadus varēja apskatīt tvaika dampi, kas bija nomāts no Dalija Linkeviča lauksaimniecības mašīnu muzeja Biržos.
Mācīs gatavot mucas
Sējas svētkos piedalīsies ap 60 amatnieku, pārsvarā kokapstrādes meistari. Ikgadējo apmeklētāju skaits svārstās no 800 līdz 1500. Meistari kopā ar pasākuma rīkotājiem centīsies atkal godā likt koku kā materiālu, ko izmantoja un var turpināt izmantot gan kā būvmateriālu, gan saimniecības ikdienā noderīgu priekšmetu izgatavošanai. Vieni no aicinātajiem ir Kocēnu novada Vaidavas pagasta “Madarās” izveidotā mucu muzeja pārstāvji, kuri demonstrēs mucu izgatavošanu no pašiem pamatiem. Līdzās mucu darināšanai pīs grozus, grebs baļķus, kals metālu, sies slotas, audīs, vērps un krāsos dziju, adīs, plēsīs lubiņas, veidos māla podus. Vērot un piedalīties varēs arī mājsaimniecības darbos — putras vārīšanā, sviesta kulšanā, veļas mazgāšanā un gludināšanā, graudu malšanā ar rokas un motora dzirnavām, malkas zāģēšanā ar rokas zāģiem u. c.
Darbosies amatniecības izstrādājumu tirdziņš, svētku dalībnieki varēs vizināties zirga pajūgā, laivot pa Iecavas upi. Būs atrakcijas bērniem un pieaugušajiem.
Pasākumu kuplinās latviskās dzīvesziņas nesēji — Kokneses novada Bebru pagasta “Aizezeres muzikanti”, Vecumnieku tautas nama senioru deju kopa “Ozols”, muzikants Albīns Baļčūns ar draugiem no Bauskas novada un citi.
Pasākumā piedalīsies arī Biržu, kas ir Vecumnieku sadarbības novads Lietuvā, mērs. Iestrādes abpusējai sadarbībai bijušas iepriekš, bet šī būs pirmā praktiskās darbības izpausme. ◆
