Kaut vasaras svelme karsē kā negudra, šķiet, pār puķēm Daugavas ielā 89, Pļaviņās, tai nav varas, jo te saimnieko Sarmīte Cielava. Nu jau 14 gadu viņa ir pļaviņiete, un gadu no gada te ar vīra Jāņa un bērnu palīdzību top viņu paradīzes stūrītis.
Sarmītes vasara rit starp bērniem un puķēm. Viņai ir divi dēli un divas meitas. Trijiem jau sava dzīve, vien pastarīte Kristīne te dzīvo un mācās skolā. Arī pārējie tepat vien apgrozās, un nav tādas dienas, kad te kāds neieskrietu. “Galvenais jau, ka visiem ir darbs,” teic Sarmīte. Prieku viņai rada arī mazbērnu apciemojums.
Kad rīta pusē ciemojos pie Sarmītes, uz galda ārā skanēja radio un pati saimniece rosījās dārzā, viņai vasaras mēneši ir atvaļinājuma laiks. Bet dārzā jau darāmā nekad netrūkst, tas ir darbs kā neredzamā frontē. “Man šķiet, ka mūsu dārzā nekā īpaša nav,” pieticīgi teic namamāte. Jā, eksotisku un par milzu naudu pirktu augu no tālām zemēm gan te nav, taču vienkāršās lietās bieži vien slēpjas lielāks skaistums, jo visam klāt pielikta mīlestības deva.
Dārzā katrai lietai te ir savs stāsts. Piemēram, lielais čuguna katls palicis mantojumā no kaimiņiem, ātri gan to piebēruši ar zemi, lai tam ‘‘nepieaug kājas’’. Tagad katlā itin omulīgi jūtas atraitnītes. Savukārt sēnītes savulaik uzbūris jaunākais dēls Juris. Nu jau tās sasprēgājušas, drīz būs jātaisa jaunas. Sarmītes stāsts par dārzu ir apliecinājums, ka te viss nav viena cilvēka, bet gan ģimenes lolots un radīts. Piemēram vietā, kur kādreiz bija garāža, tapis malkas šķūnītis. Jānis dēliem ierādījis, kā tas ceļams, un lieta darīta. Savukārt riepu dobi konstruējis vecākais dēls.
“Mums pašiem ir savs dzīvais ūdens,” saka Sarmīte un vedina pie viena no interesantākajiem dārza objektiem — tas ir minibaseiniņš ar darbojošos strūklaku. Jānis izbetonējis pamatni, kurā iekšā ielikta plastmasas baseina forma. Ziemā baseiniņu pārklāj ar šīferi. Savukārt pagātnē aizgājušais brūnais keramikas izolators, kurš bija dārza stūrī un atgādināja, ka Jāņa tētis bija elektriķis, izmantots kā puķu galdiņš.
Šur tur dārzā paslēpušies rūķīši, kādreiz bijis vairāk, bet laika zobs darījis savu, vien Sniegbaltīte “pakāpusies” augstāk, lai pārredzētu pāri palikušos palīgus.
Pie ieejas durvīm karājas izkārtne ar mājas adresi un cielaviņas attēlu. To Sarmītes dēli Jānim uzdāvinājuši dzimšanas dienā. Cielava ir Latvijas nacionālais putns, tā apdziedāta tautasdziesmās un raksturo arī čaklumu un iznesību. Šajā sētā tā patiešām netrūkst. ◆
