Latvijā joprojām turpinās difterijas epidēmija, tās laikā kopš 1993. līdz 2001. gadam ar šo slimību saslimuši 1288 cilvēki, 97 no viņiem miruši. Aizkraukles rajonā šogad nav reģistrēts neviens difterijas slimnieks.
Latvijā joprojām turpinās difterijas epidēmija, tās laikā kopš 1993. līdz 2001. gadam ar šo slimību saslimuši 1288 cilvēki, 97 no viņiem miruši. Aizkraukles rajonā šogad nav reģistrēts neviens difterijas slimnieks.
Veselības aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Jēkabpils nodaļas Aizkraukles filiāles epidemioloģe Ilze Sarma stāsta:
— Šogad Aizkraukles rajonā nav reģistrēts neviens difterijas slimnieks. Ģimenes ārsti turpina pacientu vakcināciju. Pēc pēdējiem datiem, Aizkraukles rajonā dažādās ģimenes ārstu praksēs pret difteriju vakcinēti no 75 līdz 90 procentiem cilvēku. Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, lai pilnībā justos pasargāti no epidēmijas, valstī vakcinētiem jābūt vismaz 90 procentiem cilvēku. Pēc pērnā gada datiem pret difteriju Latvijā nav vakcinēta ceturtā daļa iedzīvotāju — 24,9 procenti.
Patlaban Latvijā lieto Francijā ražotās vakcīnas. Tās ir bezmaksas. Pacienti nevar aizbildināties, ka vakcīnai nav naudas, jāatnāk tikai pie sava ģimenes ārsta.
Difterijas pamatvakcinācija sastāv no trijām potēm. Vakcīnas pret difteriju ir drošas un efektīvas. Pirms potēšanas ģimenes ārsts pacientu vērīgi izmeklē. Vēlams, lai katram iedzīvotājam būtu potēšanas pase ar tajā atzīmētajām vakcinācijām. To vēlams ņemt līdzi, dodoties ceļojumā, kā arī tā dod iespēju pašiem vieglāk orientēties, kad jāvakcinējas atkārtoti.
Lai arī vakcinācija pret difteriju ir bez maksas, diemžēl daudzi Latvijas iedzīvotāji par to nav informēti. Pēc veiktās aptaujas noskaidrots, daļa no viņiem nevakcinējas tāpēc, ka uzskata — esot zems saslimšanas risks, nezina, ka vakcinēšanās ir bezmaksas, baidās no komplikācijām un aizbildinās ar laika trūkumu.
Vasara ir laiks, kad mazāk slimojam ar saaukstēšanās slimībām, tāpēc tas ir labākais laiks difterijas profilaksei — vakcinācijai.
* * *
Kā vakcinācija pret difteriju notiek pagastos?
Stāsta Valles un Kurmenes pagasta ģimenes ārste Aija Cirša:
— No maniem 1723 pacientiem diemžēl tikai 61 procents ir vakcinējušies pret difteriju. Ar bērniem un jauniešiem viss kārtībā, bet problēmas rada pieaugušie. Daudzi pēc pirmās vai otrās pamatvakcinācijas potes neatnāk uz trešo, tāpēc atkal viss jāsāk no jauna. Citi kategoriski atsakās potēties, jo uzskata, ka dzīvo tālu no centra un nevar inficēties ar šo slimību.
Informācija par difterijas epidēmijas bīstamību abos pagastos ir pieejama, arī to, ka vakcinēšanās ir bezmaksas, mani pacienti zina.
Informē Bebru un Iršu pagasta ģimenes ārste Dace Grauda:
— Bebrēnieši un iršēnieši vakcinācijai ir diezgan atsaucīgi. No 2045 pacientiem pret difteriju potējušies 92 procenti. Mēs viņus aicinām vakcinēties gan piezvanot, gan izsūtot ielūgumus, tāpat izmantojam izdevību, kad cilvēks atnāk uz ambulanci kādas citas saslimšanas dēļ. Patīkami strādāt, jo cilvēki paši cenšas ielāgot un neaizmirst gan vakcinācijas, gan revakcinācijas laiku.
Arī Seces un Staburaga pagasta ģimenes ārste Ginta Kociņa par saviem pacientiem nevar sūdzēties:
— No 1363 pacientiem pret difteriju vakcinējušies 84,07 procenti. 1,39 procenti pacientu ir vai nu nevakcinējami vai paši rakstiski no potēšanās atteikušies.
Lielākā daļa no tiem, kuri nav potēti, ir gan te pierakstīti, bet praktiski dzīvo citur. Viņu vidū ir arī jaunieši, kuri kaut kur mācās.
Fakts.
2001. gadā 96,7% no visiem saslimšanas gadījumiem ar difteriju reģistrēti Rīgā un Liepājā. 82,4% no visiem difterijas slimniekiem bija pieaugušie un 73,6% no visiem difterijas slimniekiem nebija vakcinēti pret difteriju.
