— Mana skaistākā vasara — tā par šīsvasaras brīvdienām saka rīdzinieks Rihards Lapsa, kurš sevi uzskata arī par pļaviņieti, jo te pavada laiku pie vecmāmiņas un vectētiņa.
— Mana skaistākā vasara — tā par šīsvasaras brīvdienām saka rīdzinieks Rihards Lapsa, kurš sevi uzskata arī par pļaviņieti, jo te pavada laiku pie vecmāmiņas un vectētiņa. Taču sarunājos ar viņu pavisam cita iemesla dēļ — šovasar zēns filmējās seriālā “Likteņa līdumnieki”. Filmā viņš atveidoja vienu no filmas varones Mirgas (Jaunā Rīgas teātra aktrise Inga Alsiņa) dēliem Juri.
Ar Rihardu ir ļoti viegli runāt. Viņš ir kā dzīva enciklopēdija — nav jautājumu, uz kuriem viņš nevarētu atbildēt, par jebkuru lietu viņam ir savs viedoklis. Zēns saka: “Daudzi domā, ka es mācīšos sestajā klasē, bet esmu beidzis tikai pirmo. Mācos Pumpura Rīgas 11. pamatskolā.”
— Kā tu nokļuvi filmēšanas laukumā? — vaicāju Rihardam.
— Trīs gadus darbojos teātra studijā “Vinnijs”(Rihards dejo arī tautas deju kolektīvā “Pumpurēni” un sporta deju kolektīvā “Vecrīga” — I. S.). Vairākas nodarbības vēroja režisora palīdze Laura Hirša, un vienvakar viņa man piezvanīja un uzaicināja uz kinoprovēm. Biju ļoti samulsis.
— Vai kinoprovēs biji nobijies?
— Nē, tikai mazliet satraukts. Mūs fotografēja. Bijām četri zēni, bet patiesībā divas personas, jo tēlojām Mirgas dēlus Juri un Eidi dažādā vecumā.
— Kur notika seriāla filmēšana?
— Madonas rajonā, Liezērē. Filmējos arī pie Kāla ezera.
— Pastāsti tuvāk par savu darbu!
— Filmas darbība risinās 1951. un 1952. gadā. Es filmējos četrās epizodēs. Pirmās nosaukums “Meža taka”. Tajā mēs ar savu kinomammu un kinobrāli noslēpāmies mežā un gaidījām patēvu Ūvi. Kad viņš mums tuvojās, kliegdami izlēcām uz ceļa un viņu nobiedējām. Man šogad bija divas Jāņu svinības. Jūlija pēdējā dienā piedalījos Līgo skata epizodē. Tur viss bija kā Līgosvētkos — siers, alus, ugunskuri, danči. Prātā palikusi arī epizode, kurā mēs ar brāli slepus spēlējām kārtis “bobikā”. Tur mūs pieķēra vecāmāte un nosūdzēja mammai. Dabūjām pamatīgu brāzienu.
Vienu epizodi filmēja apmēram divas trīs stundas.
— Vai tev filmēšanās patika? Nenogurdināja?
— Ļoti, ļoti patika. Es noteikti gribētu kļūt par aktieri, kā lielākā daļa mūsu teātra studijas dalībnieku.
— Vai esi redzējis seriālu “Likteņa līdumnieki?”
— Tikai vienu sēriju. Filmu skatījās mana vecmāmiņa.
— Kad varēsim redzēt tevi ekrānā?
— Nākamā gada sākumā filmas 6. un 7. sērijā.
— Vai par filmēšanos saņēmi arī algu?
— Jā, par daļu tās nopirku 250 zviedru kronu, pārējā vēl ir pie mammas.
— Kādai vajadzībai tev zviedru nauda?
— Ar teātra studiju “Vinnijs” bijām Zviedrijā. Rādījām izrādi “Vinnijs Pūks un viņa draugi”. Es tēloju Kristoferu.
— Ja tev būtu ļoti, ļoti daudz naudas, ko tu ar to darītu?
— Nopirktu jaunu mobilo tālruni, tādu, ar kuru var arī fotografēt.
— Kur interesantāka dzīve — Pļaviņās vai Rīgā?
— Noteikti te. Vizinos ar divriteni, braucam sēņot, ar vectētiņu eju makšķerēt. Otra vecmāmiņa dzīvo Rīgā. Patīk arī pie viņas.
— Vai skaties arī filmas, lasi grāmatas?
— Jā, man patīk multfilmas un mākslas filma “Maska”, no grāmatām — “Harijs Poters”.
***
Izziņa
Sērijā “Lata romāns” iznākuši četri Vladimira Kaijaka romāni — “Enijas bize”, “Zem Marsa debesīm”, “Nārbuļu dēli” un “Mantinieki”. Tie vēsta par vienu latviešu dzimtu vairākās paaudzēs. Pēc tiem veidots latviešu seriāls “Likteņa līdumnieki”. 2002. gada 13. maijā Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa nofilmēja seriāla pirmo kadru. Šovasar Madonas pusē top “Likteņa līdumnieku” trešā daļa “Nārbuļu dēli”, kurai pamatā Vladimira Kaijaka romāns.
