Saulains laiks vilina pie dabas, bet tā var arī aizstāvēt savas tiesības palikt netraucētai. Kukaiņi mēdz kost ne tikai tad, ja viņiem uzbāžas, tāpat arī karstais laiks reizēm vienkārši pārbauda mūsu izturību.
Saulains laiks vilina pie dabas, bet tā var arī aizstāvēt savas tiesības palikt netraucētai. Kukaiņi mēdz kost ne tikai tad, ja viņiem uzbāžas, tāpat arī karstais laiks reizēm vienkārši pārbauda mūsu izturību.
Inde iedarbojas ātri
“Bērni izdomāja palēkāt pa žagaru kaudzi. Izrādījās, ka tur iekšā bija spindzeļu pūznis. Kad pārskrēja mājās, treniņbiksēs vēl bija kāda palikusi. Vairāk kā desmit kodienu — tie vairs nav joki, citam vēl dzelonis iekšā,” no savas pieredzes atceras Maijas kundze. Koduma vietas bērniem smērējusi ar “Vjetnamas zvaigznīti”, bet nekāda nopietnāka ārstēšana nav bijusi nepieciešama.
Man pašai pirms pāris dienām svārkos iepinās sirsenis un divas reizes iekoda. Sirds salēcās — pārsteigums gan par pēkšņajām sāpēm, gan kukaiņa apmēriem, izmisuma pilna neziņa, kas tagad būs, un skrējiens pēc palīdzības. Nelaimes gadījums, par laimi, notika 100 metru no slimnīcas. Tur manus kodumus dezinficēja ar spirtu, ieteica tavegilu pret alerģiju un korvalolu sirds darbības stabilizēšanai. Tik un tā pēc dažām stundām mani pievārēja milzīga miegainība, kas pārgāja tikai nākamās dienas vakarā. Pārvietojos kā peldot, un domas gāja savā vaļā — vienu brīdi tās bija, te atkal galva tukša kā izslaucīta.
“Izšķirošais ir nevis daudzums, bet bioloģiski aktīvās vielas un organisma reakcija. Smaga, ātri noritoša alerģiska reakcija var beigties arī letāli. Citos gadījumos alerģiskas reakcijas var izpausties pēc dienas, divām, bet pēc kukaiņu kodumiem tas ir minūšu, dažu stundu jautājums,” skaidro Toksikoloģijas centra ārsts Roberts Staševskis.
Jāizvērtē palīdzības apjomi
Pēc koduma parasti visiem ir pietūkums un apsārtums. Parasti tās arī ir vienīgās sekas, tad pietiek ar dezinfekciju un aukstām kompresēm, kas mazina piepampumu. Tautas medicīna iesaka kāposta lapu, pārgrieztu sīpolu vai loku.
R. Staševskis pret to neiebilst, taču atgādina, ka vispirms jāparūpējas, lai brūcē neiekļūst infekcija. “Sirsenim dzelonis ir taisns — kā ieiet, tā iziet, bitei — ar atskabargu. Tas tomēr ir svešķermenis, tāpēc būtu jāizņem un jādezinficē koduma vieta,” stāsta ārsts. Ar bites dzeloni nereti kopā ir indes maisiņš, tāpēc dzelonis jāizņem uzmanīgi, neiespiežot indi dziļāk.
“Lielākā daļa cilvēku zina, vai viņiem ir alerģija pret kodumiem. Ja šādas pieredzes nav, labāk uzreiz meklēt mediķu palīdzību, jo sekas var būt smagas,” brīdina R. Staševskis. Ja cilvēks ir alerģisks, var rasties sirds un asinsvadu sistēmas problēmas — asinsspiediens krītas, sirds cenšas to kompensēt, tāpēc sirdsdarbība paātrrinās. Var sākties visa ķermeņa tūska, elpošanas sistēmas problēmas. Tāpēc labāk būtu sazināties ar ārstiem, lai izvērtētu palīdzības apjomu.
Stacionārā parasti ievieto pēc odzes koduma, jo čūskas indei ir cita rakstura iedarbība. “Odze pati nemetīsies virsū. Ja cilvēks samērā skaļi uzvedas, braši soļo, čūska pati muks. Ja iet uzmanīgi, lavās klāt, tad pats var sev sagādāt nepatikšanas,” norāda toksikologs. Bieži vien odzes sadzeļ iedzērušus cilvēkus, kuri reibumā izdomā ar viņām spēlēties.
Vērtējot pasaules mērogā, odze ir “mazindīga”, taču viņas upuri tik un tā var nonākt pat reanimācijā. Situāciju nevajadzētu pasliktināt, cenšoties pārgriezt brūci un izsūkt indi, radot papildu infekcijas draudus. Labāk nekavējoties vērsties medicīnas iestādē, kur speciālisti izlems, kā rīkoties.
Dur ne tikai saule
Karstuma dūriens var piemeklēt ne tikai izteikti saulainās dienās, noteicošā ir gaisa temperatūra, tās ietekmi veicina gaisa mitrums un organisma spēja to paciest, pielāgoties.
Sabiedrības veselības aģentūras speciālisti skaidro, ka visbiežāk cilvēki cieš, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. No karstuma radītā vājuma nav pasargāti arī jauni un veseli cilvēki. Par karstuma dūrienu var liecināt galvassāpes, slikta dūša, intensīvas slāpes, miegainība vai gluži otrādi, bezmiegs, miega traucējumi, pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Āda ir apsārtusi, sausa. Var būt apjukuma sajūta vai paaugstināta agresivitāte. Smagākajos gadījumos var sākties krampji un zust samaņa.
Karstas dienas ieteicams pavadīt labi vēdināmās telpās vai ēnā. Noteikti jāizvairās no saules no pulksten 11 līdz 15. Apģērbam jābūt vieglam, elpojošam, vēlams — no dabīga auduma. Palieliniet izdzertā šķidruma daudzumu, pamīšus lietojot ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, pirms sāk mocīt slāpes. Jāizvairās no alkohola, kafijas un tējas, jo šie dzērieni pastiprina organisma atūdeņošanu. Pārkarsis cilvēks nedrīkst peldēties aukstā ūdenī. Gadījumā, ja uz ielas kļūst pārāk karsti, atvēsinājumu var meklēt publiskās vietās: veikalos, kafejnīcās un citās telpās ar kondicionēšanas iekārtām.
