Pilskalnes pamatskolā vasarā notika nometne “Zili zaļi brīnumi”. Tās vadītāja bija vēstures skolotāja Lidija Ozoliņa. Nometnē piedalījās 30 skolēnu no Pilskalnes, Neretas, Zalves pagasta, Rīgas un Aizkraukles vecumā no 10 līdz 14 gadiem.
Pilskalnes pamatskolā vasarā notika nometne “Zili zaļi brīnumi”. Tās vadītāja bija vēstures skolotāja Lidija Ozoliņa. Nometnē piedalījās 30 skolēnu no Pilskalnes, Neretas, Zalves pagasta, Rīgas un Aizkraukles vecumā no 10 līdz 14 gadiem.
Nometnes mērķis bija iepazīt un izprast apkārtējo vidi, iesaistot dalībniekus praktiskajās un teorētiskajās nodarbībās, kā arī mācīties pazīt putnu balsis, vērot dabu, izprast nepiesārņotas vides nozīmi cilvēku dzīvē, mācīties nometnē iegūtās zināšanas un prasmes izmantot dzīvē. Nometnē izveidojām savu avīzi “Preses Pīles Stāsts”, tās redaktores un fotogrāfes bijām mēs — Liene Klimoviča un Laila Zupa. Pirmā diena sākās ar svinīgu nometnes atklāšanu. Tās apkārtnē ieviest tīrību, kārtību un sakoptību aicināja televīzijas reklāmās redzētā Cūkmena sieva (Cūkvūmene), bet pēc tam dziedājām jautro nometnes himnu. Dalībniekus sveica Pilskalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis un skolas direktores vietas izpildītāja Gita Zupa. Vēlāk devāmies nelielā pārgājienā pa mežu, savācot dažādas meža veltes. Tās pēc tam izmantojām vakara tērpu darināšanai.
Nākamais rīts sākās agri, jo bija plānota putnu dziesmu klausīšanās kopā ar ornitologu Jāni Brikmani. Radošajās darbnīcās katram vajadzēja izgatavot savu mīļāko putnu. Skaistus brīžus pavadījām arī mežziņa Valda Tomsona mājās “Pilkalnē”, kur iepazinām šo māju vēsturi, varējām uzzīmēt kādu ainavu no “Pilkalnes” apkārtnes un izpeldēties dīķī. Vakara pasākums visus pārsteidza ar improvizētu skaistu uguņošanu, kas patiesībā bija komandu pašsacerēta deja ar svecītēm. Uguņošana bija veltīta Edgaram viņa četrpadsmitajā dzimšanas dienā. Vakara noslēgumā bija arī nakts trasīte, kura visus pārsteidza ar zili zaļiem brīnumiem!
Trešajā dienā agri no rīta devāmies uz Ķemeru dabas rezervātu. Tā teritorijā gandrīz trīs kilometrus pastaigājāmies pa purva laipām. Atpūtas brīžos varējām mieloties ar saimnieču līdzi dotajiem gardumiem. Ekskursijas pēdējā “oga” bija stundu garš brīvbrīdis pie jūras.
Nometnes pēdējā dienā jutāmies mazliet bēdīgi, tomēr aktīvi rosījāmies radošajās darbnīcās. Bija interesanti un aizraujoši. Atvadu brīdis pienāca skumjš, bet ar jaukām atmiņām, kurās varēsim dalīties ar vecākiem. Nometne palika prātā ar labiem iespaidiem un darbiem. Cerēsim, ka arī nākamajā gadā te notiks tikpat forša nometne!
