Vīnogu audzētāja un selekcionāra Ēvalda Pūpola pirms 40 gadiem veidotajā Vārnavas vīna kalnā pirmo reizi tika rīkoti svētki, aicinot cilvēkus novērtēt šīs vasaras bagātīgo vīnogu ražu, nogaršot saldās ogas un izbaudīt skaistos Sēlijas pakalnu skatus, kas paveras no vīna kalna terasēm.
Uz svētkiem aicināja Ēvalda Pūpola meita Biruta Šaroka, kas kopā ar vīru turpina kopt tēva veidotos stādījumus, kā arī mazdēls Nauris ar vedeklu Inutu, kas uzņēmās galvenās rūpes par svētku organizāciju.
Saimniecības “Rudzīši” Vārnavas vīna kalns, kas ir Viesītes novadā, tikai dažu kilometru attālumā no Sunākstes, ir iekļauts dažādos ceļvežos un tūrisma maršrutos kā apskates vieta, taču paši saimnieki vīna kalna popularizēšanai lielu uzmanību neveltīja. Tāpēc palīgā nākuši jaunākās paaudzes pārstāvji. “Mēs dzīvojam Mārupē, pie vecākiem Vārnavā ierodamies brīvdienās palīdzēt lauku darbos vai baudīt brīnišķīgo skatu, lauku mieru un klusumu. Vecāki vēl nav tik labi apguvuši interneta pasauli, nelieto sociālos tīklus, kam mūsdienās ir liels spēks. Tāpēc nolēmām šajā jomā nākt viņiem palīgā. Izveidojām saimniecības lapu Facebook.com vietnē un nolēmām pirmo reizi sarīkot Vārnavas vīna kalna svētkus. Šogad ir tik laba vīnogu raža un tik saldas ogas, ka palaist garām iespēju cilvēkiem apskatīt un izbaudīt būtu ļoti žēl,” par svētku ideju stāsta Inuta, kura cer, ka šī izvērtīsies par jauku ikgadēju tradīciju.
Lūgta pastāstīt, ar ko tad Vārnavas vīna kalns ir īpašs, Inuta saka: “Vīna kalns atrodas nostāk no civilizācijas. Atbraucot uz šejieni brīvdienās vai darbdienas vakarā, te nebūs garāmejošu ļaužu masas. Šī vieta nav komercializējusies, cilvēki var brīvi izstaigāt vīna kalnu, nepērkot ieejas biļetes. Tādas vietas Latvijā, kur tevi sagaida sirsnīgi saimnieki, man liekas, tagad ir tā odziņa, ko meklē gan pilsētnieki, gan arī ārzemnieki. Mums šodien viesos ir viens vācietis, viņš ar baudu tver katru šādu sakoptu Latvijas nostūrīti, kurā var sajust šo ģimeniskumu, kur ciemiņus uzņem un sveicina kā mājās.”
Svētku laikā sabraukušos viesus pa dārzu izvadāja Ēvalda Pūpola meita Biruta. Viņa stāstīja par vīnogu kopšanu, šķirņu īpatnībām, piedāvāja ogas nogaršot, sajust atšķirību, atrast sev tīkamāko un ogas arī iegādāties. Tieši stādu un ogu tirdzniecība ļauj uzturēt saimniecību un vīna dārzu. Pastaigājoties kopā ar viņu pa dārzu, var izzināt arī tā vēsturi. Biruta atceras, ka pirms vairāk nekā 40 gadiem viņas tēvs vīnogas pagaršojis Rīgas tirgū, kur nopircis arī stādus. Pirmās ogas gan bijušas skābas, taču pašiem licies, ka ļoti garšīgas, jo veikalā tādas nopirkt nevarēja. Laika gaitā dārzs paplašināts, apstādīta viena nogāze un stāvajā kalnā izveidotas terases. Te ir stādi no vīnogu selekcionāra Paula Sukatnieka dārza Dvietē, ir šķirnes no Lietuvas. “Kopā dārzā ir ap 80 šķirņu vīnogu, taču pamatā ir kādas 20 šķirnes, kas labi ražo un ir pircēju iecienītas. Saldākās ir ‘Guna’, ‘Jadviga’, ‘Meda’, ‘Zilga’, iecienīta šķirne ir ‘Supaga’, ‘Sēle’ ir ļoti garšīga, ar īpatnēju, interesantu garšu. Mans tēvs savā darbības laikā arī pats radījis trīs šķirnes — ‘Vārnava 1’, ‘Vārnava 2’ un ‘Vārnava 3’. Ogas gan nav īpaši saldas, taču kāda vīndara radītais vīns no šīm ogām konkursā 2004. gadā Rīgā saņēma labu novērtējumu,” piebilst Biruta.
“Tētis nu aizgājis mūžībā. Viņa iesākto turpinām mēs ar vīru, arī mūsu bērni šajā darbā iesaistījušies. Kādu brīdi pat slavenajā Sabiles vīna dārzā bija mazāks šķirņu piedāvājums nekā Vārnavā un pēc stādiem brauca uz šejieni. Tētis stādus pārdeva gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Sūtīja pat uz Norvēģiju, bet viņi mūsu ‘Zilgu’ pārsauca par ‘Trolli’. Norvēģiem vārds “zilga” neko neizsaka un stādus nepirka, bet “trollis” — pavisam cita lieta, un stādu tirdzniecība aizgāja,” interesantu gadījumu no tēva darbības pieredzes atceras Biruta. ◆
