Mazzalves pagasta “Priedkalnu” saimniece Līga Lomaga audzē sivēnmātes, un sivēnu pārdošana ir Lomagu ģimenes galvenais ienākumu avots.
Mazzalves pagasta “Priedkalnu” saimniece Līga Lomaga audzē sivēnmātes, un sivēnu pārdošana ir Lomagu ģimenes galvenais ienākumu avots.
Tikpat kā pilsētā
“Priedkalni” ir 15 hektāru liela piemājas saimniecība. Mājas pirms dažiem gadiem Lomagu ģimene nopirka. Tagad saimnieki Līga un Mihails cenšas tās pārbūvēt tā, lai tur varētu dzīvot ne tikai bērni Dmitrijs, Jānis un Laura, bet vēl mazbērni. Mihailam un dēliem veicas celtniecība un remontdarbi, mājas vecās istabas tā atjaunotas, ka neatpaliek no labiekārtota pilsētas dzīvokļa. Nākamvasar māju apmūrēs ar baltajiem ķieģeļiem, tad tai būs pavisam cits izskats.
Stāda priedes
Lai mājas atbilstu nosaukumam, Mihails iestādījis dažas priedītes. Šo mūžzaļo koku stādīšana vēl turpināsies. Iedēstīts arī jauns augļudārzs, kurā pēc gadiem ienāksies āboli, ķirši, plūmes un bumbieri. “Būs mazbērniem ko mieloties,” saka Līgas kundze.
Mazbērni Lomagiem gan vēl ilgi jāgaida, jo vecākais dēls mācās Rīgas tehniskajā koledžā, vidējais — Mazzalves pamatskolas 9., bet meita Laura — 3. klasē.
Sivēnus pārdod divreiz gadā
Līgas kundze ir invalīde, bet darbīga kā skudra. Pēc profesijas “Priedkalnu” saimniece ir zootehniķe, tāpēc viņai labi padodas mājdzīvnieku un putnu aprūpēšana.
— Nu jau divus gadus audzējam sivēnmātes. Kūts nav liela, tāpēc vietas pietiek tikai četrām. Ar laiku turēsim vairāk. Esmu aprēķinājusi, ka sivēnmāšu turēšana un sivēnu pārdošana, kad uzreiz var saņemt noteiktu naudassummu, ir izdevīgāka par piensaimniecību vai buļļu audzēšanu.
Mazzalvieši uzticas
Lai nobarotu kārtīgu bulli, jāpūlas vairāk par gadu, pēc tam jāpārdod par santīmiem, bet ar sivēniem vienkāršāk. Viņi dzimst divreiz gadā — pavasarī un rudenī, arī pārdodam bez problēmām. Cena zināma — no 15 līdz 20 latiem par ruksi. Man nemaz uz tirgu nav jābrauc, visus laikus aizrunā apkārtējie saimnieki, jo laukos vismaz pāris cūku gadā cenšas nobarot katrā sētā, — stāsta Līgas kundze.
Līdz šim viņai ar sivēnmātēm veicas, neviena nav savu mazuli nogulējusi vai atstūmusi. Tāpēc izaug visi, labi barojas, un mazzalvieši Lomagu ruksīšus pērk labprāt.
Vārna valda pēc sava prāta
Lomagu ģimenē gan pieaugušie, gan bērni ir lieli dabas draugi. Šopavasar Jānis atnesis mājās no ligzdas izkritušu mazu vārnulēnu. Iekārtojis putnēnam savā istabā stūrīti, kur naktī gulēt. Pa dienu vārna, kuru ģimene nosaukusi par Kārli, saimnieko pagalmā.
— “Pie vietas nolikti” suņi un kaķi, arī cilvēkus Kārlis izrīko pēc sava prāta. No rītiem kopā brokastojam, ja kādu kumosiņu viņš grib paglabāt, noslēpj virtuves stūrī, tam uzklājot papīru. Vakarā, ienākot istabā, tūlīt pārbauda, vai gardums vietā. Ja pa dienu kaķis to apēdis, sākas liela brēkšana un nikna knābšana pat savam vislielākajam draugam Jānim, — stāsta Līgas kundze.
Kārlis sētā visus sagaida un pavada. Kamēr ar Līgas kundzi istabā runājāmies, vārna aiz loga nepārtraukti ķērc, lai pievērstu sev uzmanību. Lai pasargātu jaunos augļukociņus no zaķiem, nesen saimniece to stumbrus aptinusi ar papīru. Kārlis tagad papīru cenšas noplēst, acīmredzot viņam tādi koku stumbri nepatīk. Draugus vārnu vidū Kārlis nemeklējot, taču ar mājputniem satiekot gluži labi.
Turēsimies!
— Tā mēs te dzīvojam. Esam sīkzemnieki. Turēsimies savās mājās, paši te strādāsim līdz vecumam, bet bērni lai dzīvo pilsētā. Laukos pārāk grūti, mēs viņus un mazbērnus gaidīsim ciemos, — par nākotni spriež “Priedkalnu” saimniece.
