Šogad zemniekus un lauksaimniecībā nodarbinātos gaida gan jauni noteikumi un izaicinājumi, gan atbalsts darbības modernizēšanai.
Aiva Zvirbule, Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītāja vietniece, informē par Lauku attīstības programmas aktualitātēm 2017. gadam.
Šogad saistībā ar lauksaimnieku lielo aktivitāti projektos bioloģisko saimniecību atbalstam noteikti ierobežojumi, proti, atbalstam var pretendēt dārzeņu, kartupeļu, augļkoku un ogulāju platību īpašnieki. Esošajiem bioloģisko saimniecību īpašniekiem noteikts ierobežojums palielināt esošām saistībām pieteiktās zemes platības.
Šogad sadarbībā ar zinātnieku piesaisti lauksaimnieciskajai darbībai īstenos jaunu lauku attīstības programmas pasākumu, kurā atbalstu zemnieki varēs saņemt jaunu produktu, metožu, tehnoloģiju izstrādei lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Atbalsts paredzēts 80 līdz 90% apmērā.
Paralēli šīm aktivitātēm iespējami vēl vairāk nekā desmit dažādi atbalsta pasākumi, piemēram, atbalsts 1500 eiro apmērā konsultāciju pakalpojumiem, atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādātājiem ražošanas ēku būvniecībā un iekārtu iegādei, joprojām turpina pieņemt pašvaldību iesniegumus grants ceļu būvniecībai un pārbūvei u. c.
Zeme kļūst vērtīgāka
Joprojām atvērta ir ALTUM jeb zemes iegādes kreditēšanas programma. Pašlaik kopējā aizdevumiem paredzētā summa ir 70 miljoni eiro, bet pieprasījums pēc šāda veida kredīta turpina pieaugt, tādēļ šogad iespējama vienošanās ar Finanšu ministriju un ALTUM par papildu līdzekļiem. Jāatgādina, ka aizdevuma procentu likme gadā ir 2,7%, maksimālā aizdevuma summa — 430 tūkstoši eiro. Maksimālais aizdevuma atmaksas laiks — 30 gadi. Likumsakarīgi, ka, pieaugot zemes iegādes iespējām, palielinājusies arī cena par hektāru. Četru gadu laikā no vidēji 750 līdz 2400 eiro par hektāru. Daži darījumi bijuši pat vairāk nekā sešas reizes lielāki — zemes īpašnieks pieprasījis 15 tūkstošus eiro par hektāru zemes. Nenoliedzami nozīme ir arī ārvalstu pircējiem, kuri lielās rocības dēļ pārsola vietējos.
Maza atlaide
lauksaimniekiem
No šī gada lauksaimnieki, kas audzē kukurūzu biogāzes staciju darbināšanai, vairs nesaņems atvieglojumus dīzeļdegvielas iegādei šo platību apsaimniekošanai. Nelielas izmaiņas šajā jautājumā attiecināmas uz bioloģiskajām saimniecībām. Līdz šim spēkā bija nosacījums, ka lētāku degvielu var iegādāties ar nosacījumu, ka vidējie ieņēmumi no hektāra ir vismaz 285 eiro, bet bioloģiskie lauksaimnieki šajā summā vairs nedrīkstēs iekļaut agrovides atbalstu. Tā vietā tiek samazināta vidējo ieņēmumu summa līdz 200 eiro par hektāru.
Trešo gadu Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājaslapā darbojas sistēma, ar kuru ir iespēja reģistrēt sezonas laukstrādniekus — augļu, ogu, dārzeņu nozarē. Vienošanās starp darba devēju un ņēmēju var notikt mutiski. Reģistrāciju var veikt arī par vienu nostrādātu dienu, bet maksimālais dienu skaits ir 65. Saņemto ienākumu maksimālais apmērs nevar pārsniegt 3000 eiro. Līdz šim vairāk nekā divu gadu laikā sistēmā reģistrēti 5414 darba ņēmēji un par viņiem nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 178 tūkstošu eiro apmērā. 2014. gadā sistēmā bija 89 darba devēji, pērn — 151 lauksaimnieks.
Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā departamenta direktors Zigmārs Ķikāns informē, ka turpinot strādāt ēnu ekonomikas mazināšanā, šajā gadā spēkā stāsies jauni noteikumi tirgus darbībā. Tie attieksies uz tirgus dalībniekiem, kas pārdos iepirkto, ne paša audzētu produkciju. Tirgus pārvaldniekam būs jāizveido tirgus dalībnieku (pārdevēju) reģistrs. Vietu tirgus teritorijā varēs ierādīt tad, ja būs izpildītas vairākas prasības — tirgotājam būs jāiesniedz saraksts ar produktiem, ko paredzēts tirgot, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reģistrēts saimnieciskās darbības pierādījums, kases aparāts, kvīšu grāmatiņa, jānoslēdz nomas līgums utt. Tirgus pārvaldniekus un organizatorus vairāk kontrolēs VID un pašvaldības policijas darbinieki. Nākotnē par šo noteikumu prasību neizpildi Administratīvo pārkāpumu kodeksā būs iekļautas sankcijas. Tiem, kas tirgo iepirkto produkciju, ne pašu audzēto produkciju.
Jauni nosacījumi
ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale informē, ka, neraugoties uz atcelto liegumu par mājputnu turēšanu slēgtās telpās, joprojām spēkā ir prasība putnu īpašniekiem ziņot par saslimšanas gadījumiem savam praktizējošajam veterinārārstam, ierobežot nepiederošu personu iekļūšanu saimniecībā, turpināt norobežot putnu barošanas un dzirdināšanas vietas no savvaļas putniem, kā arī nodrošināt, lai savvaļas putniem nebūtu saskarsmes ar mājputniem un viņu barību.
No 1. jūlija stāsies spēkā jaunie nosacījumi mājražotājiem. Tiem, kuri mēnesī saražo 4 un vairāk tonnu dzīvnieku izcelsmes produktu un pēc šī datuma plāno 30% un vairāk no saražotā daudzuma realizēt citos mazumtirdzniecības uzņēmumos, būs nepieciešamam atzīšana no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD). Aprīļa beigās, tuvojoties divu gadu pārejas periodam, kurā mājražotājiem ar lieliem ražošanas apjomiem vajadzēja nokārtot atzīšanu, to vēl neviens nebija izdarījis. Atzīšanas procedūra izmaksā ap 100 līdz 200 eiro. Atzīšanas laiks var būt līdz 20 dienām. Saņemot atzīta uzņēmuma statusu, tas otrreiz nav jāatjauno, vien jārēķinās ar regulārām PVD pārbaudēm. Latvijā ir 518 dzīvnieku izcelsmes produktu mājražotāji.
Mazs atgādinājums piena produktu mājražotājiem. Ja mājražošanā izmanto savā saimniecībā ražoto svaigpienu, tad no 1. marta spēkā noteikums par to, ka divas reizes mēnesī jāveic piena analīzes uz baktēriju, somatisko šūnu, piena tauku un olbaltumvielu sastāvu, kā arī reizi mēnesī uz inhibitoru — antibiotiku un citu medikamentu klātbūtni svaigpienā. Latvijā ir trīs atzītas piena laboratorijas: SIA “Piensaimnieku laboratorija” Institūta ielā 1, Ulbrokā, Stopiņu novadā, SIA “Rīgas piensaimnieks” laboratorija Valmieras ielā 2, Rīgā, un AS “Preiļu siers” laboratorija Daugavpils ielā 75, Preiļos. Papildus tam šiem mājražotājiem jāreģistrējas Lauksaimniecības datu centrā kā piena ražotājiem. ◆
