Aizkraukles rajona sporta skolas jaunajās telpās skolēnu pavasara brīvlaika pirmajā dienā notika sporta skolotāju un treneru metodiskās apvienības sanāksme. Iespējams, novadu reformas dēļ, šādā sastāvā tā notika pēdējo reizi.
Sanāksmē piedalījās 32 skolotāji un treneri, kuri bijuši ilggadēji darbabiedri un ar savām idejām viens otru papildinājuši jau vairākus gadus. Zinām, ka zaudēsim savus kolēģus no Valles un Kurmenes skolām, jo šīs pašvaldības pievienosies Vecumnieku novadam. Nav skaidrības, kā tiks organizēts ne tikai sporta, bet arī citu skolotāju, kā arī treneru metodiskais darbs, pieredzes papildināšana, sacensību organizācija starp skolām, kas mūsu rajonā ir augstā līmenī. Kas pildīs izglītības pārvalžu uzdevumus? Šķiet, valsts politika vērsta izdevumiem, kas būs jāvelta bērnu veselības uzlabošanai, jo veselīgs dzīvesveids un bērnu sporta izglītība nav valsts prioritāte. Kādēļ tur ,“augšā”, neviens neiedomājas, ka lielākā daļa mūsu olimpiešu nākuši no laukiem un ieraudzīti tieši rajona mēroga sacensībās? Pārtraukt izveidoto sistēmu ir vienkārši, bet cik ilgs laiks un līdzekļi būs nepieciešami, lai atkal visu izveidotu no jauna? Katrs darbosies savā novadā, bet tālāk? Aprobežosimies ar izbraukumiem līdz novada centram un viss?
Iepriekš izveidotā sistēma bērniem neliedza iespēju piedalīties sacensībās, semināros, satikties ar vienaudžiem, izjust konkurences garu. Sacensības ir labs stimuls papildu darbam sportā. Runājam, ka jāuzlabo izglītības kvalitāte, jāveido reformas izglītības sistēmā, bet kā? Nevis saglabājam to, kas ir vērtīgs un labs, bet graujam, kaut pēc laika būs jābūvē atkal no jauna.
