Jau gads, kopš veikalu plauktos vairs nav 100 vatu spuldžu, un no vakardienas tirgotāji pārdošanai vairs nedrīkst iepirkt 75 vatu kvēldiega spuldzes, bet līdz 2012. gadam šo preču tirdzniecības vietās vairs nebūs vispār.
Šo spuldžu vietā Eiropas Savienība (ES) iesaka izmantot ekonomiskās, kas elektrību tērējot par 80 procentiem mazāk un kalpojot ilgāk nekā kvēldiega spuldzes. Tās ir ne tikai daudz dārgākas par kvēldiega spuldzēm, bet, izmestas atkritumos, ir arī videi un cilvēku veselībai daudz bīstamākas, jo satur dzīvsudrabu. Taču šādā veidā elektrības patēriņš mājsaimniecībās samazinās par 10 līdz 15%, visi ES iedzīvotāji ietaupīšot 40 terevatstundu elektroenerģijas un par 15 miljoniem tonnu gadā samazināšoties saražotās ogļskābās gāzes apjoms.
Savukārt zinātnieki uzsver, ka ekonomiskās florescences spuldzes ir bīstamas ne tikai videi, bet arī cilvēka veselībai. Pētījumi liecina, ka šie gaismekļi var pasliktināt veselību cilvēkiem, kuri slimo ar epilepsiju, migrēnu, kataraktu, ādas vēzi un citām slimībām. Bet Eiropas ierēdņus šāds pētījums nesatrauc, jo, pēc viņu aprēķiniem, sliktākajā gadījumā tas varot skart “tikai” apmēram 250 tūkstošu Eiropas iedzīvotāju. Jā, tas ir tikai nepilns procents no kopējā Eiropas iedzīvotāju skaita, bet vai te netiek pārkāptas viņu tiesības dzīvot veselīgā vidē?
Nav arī īsti saprotams, kāpēc pirms neilga laika aizlie-dza pārdot dzīvsudraba termometrus, bet spuldzītes, kurās ir apmēram pieci miligrami šīs bīstamās vielas, iesaka, pat piespiež visiem pirkt?
Turklāt apgalvojums, ka ekonomiskās spuldzes tik ātri neizdeg, arī neatbilst patiesībai. Par to pārliecinājos pats, kad jaunā lampiņa bija jāpērk pēc trim mēnešiem. Tā ka ietaupījums arī neiznāks. Vai ekonomiskāk nebūtu izmantot senču metodi — degt sveces un skalus? Bet Eiropas likumu izdevējiem nesaprast, ka Latvijā daudzi iedzīvotāji skaita katru santīmu, lai paēstu, un viņiem nav naudas, lai pirktu ekonomiskās spuldzes.
Iespējams, tas ir izdevīgi kādam lielam koncernam, kurš ražo ekonomiskās spuldzes. Taupīšana ir laba lieta, bet ne uz cilvēku veselības un vides kvalitātes rēķina.
