Šodien trīsdesmit vienu gadu vecā leikēmijas slimniece Irina Salova, kura tiesājas par valsts apmaksātiem medikamentiem, no dzīvību uzturošo zāļu kārbiņas izdzer pēdējo tableti. Apturētās tiesvedības dēļ jūrmalniece uz nezināmu laiku var palikt bez šiem medikamentiem. Kamēr Satversmes tiesā novērtē likuma normas, ar kurām motivē leikēmijas slimnieces pieteikumu par garantētajām tiesībām uz dzīvību, vienīgais veids, kā mēģināt izdzīvot — sākt ziedojumu vākšanu un cerēt uz atsaucīgiem cilvēkiem.
Maijā Irina Salova tiesā apstrīdēja Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras lēmumu apmaksāt tikai 27 procentus no viņai vajadzīgo medikamentu izmaksām — no Ls 3500 atmaksāt 770 latu. Pieņemot lēmumu par pagaidu noregulējumu, tiesa toreiz lika aģentūrai nodrošināt sievietei nepieciešamos medikamentus. Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrības koordinatore Lāsma Trofimova uzskata, ka valsts ir novērsusies no jaunās sievietes, kura ir uzveikusi leikēmiju, atgriezusies dzīvē, strādā, bet viņai ir vajadzīgas zāles, lai dzīvotu.
Šis ir tikai viens gadījums no tūkstošiem, kad cilvēki, arī bērni, nevar dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, jo nav naudas zālēm, rehabilitācijai vai palīgierīcēm. Par sievietes likteni uzzinājām tikai tāpēc, ka viņa nepadodas, cīnās par sevi un nenorobežojas no cilvēkiem. Viņa ir tik drosmīga, lai par savu slimību un problēmām stāstītu citiem un aicinātu cīnīties.
Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur šķietami viss ir kārtībā — nav slimu bērnu, nav invalīdu, nav nespējīgu pensionāru. Jo par to runā pāris dienu gadā — Ziemassvētku labdarības akcijas. Telekompānijas LNT “Labestības dienā” ieraugām, cik daudziem bērniem ir kustību traucējumi, ģimenes nevar atļauties nopirkt dzirdes aparātus vai protēzes, kas nemaksā simtiem tūkstošu latu. Valstij tam nav naudas, un slimnieki var cerēt tikai uz ziedotājiem. Kas tad ir ziedotāji labdarības akcijās? Politiķi? Miljonāru saraksta augšgalā mītošie? Bagāti uzņēmēji? Visbiežāk palīdz tie, kuri paši ir saskārušies ar nelaimi. Varbūt arī slimniekus, kuriem vajag zāles un naudu jau šodien, varētu “iesaldēt” — līdz labākiem laikiem?
