Kopš 1. septembra zemnieki, kuri sasnieguši vismaz 55 gadu vecumu, var priekšlaikus doties pensijā.
Kopš 1. septembra zemnieki, kuri sasnieguši vismaz 55 gadu vecumu, var priekšlaikus doties pensijā. Viņiem saimniecība jānodod, jāpārdod vai jāuzdāvina jaunākai personai, tad pensionārs varēs pretendēt Eiropas Savienības atbalstam. Ko par šo iespēju domā Aizkraukles rajona zemnieki?
Piesardzīgs saimnieks
Arvīds Sils, Kurmenes pagasta zemnieku saimniecības “Staši” īpašnieks:
— Man 55 gadi būs tikai nākamgad martā, taču par iespēju priekšlaikus pensionēties tomēr pamazām sāku interesēties. Esmu piesardzīgs latviešu zemnieks, kurš no sendienām zina, ka nevienam neko nedod par velti. Tāpēc man šie Eiropas maksājumi pamatīgi jāizpēta. Varbūt tur ir kāda “zemūdens klints”, lai mūsu saimniecības izputētu un mēs nebūtu konkurenti Eiropas tirgū?
Labi, saimniecību nodošu vecākajam dēlam un pats tajā būšu tikai konsultants. Man nepatīk nosacījums, ka jaunajam saimniekam triju gadu laikā saimniecības ienākumu apjoms jāpalielina par 30 procentiem. Mēs “Stašos” jau vairākus gadus no govs izslaucam 7000 litru gadā, 10000 litru nekādi “neizspiedīsim”. Protams, var palielināt ganāmpulku, bet trijos gados to palielināt par trešdaļu arī nav nemaz tik vienkārši. Var arī sākt saimniekot kādā citā nozarē, taču mēs jau visu esam izmēģinājuši un palikuši pie izdevīgākās saimniekošanas nozares — piensaimniecības.
Man nepatīk arī tas, ka neņems vērā objektīvus iemeslus, ja saimniecības pārņēmējs nevarēs turpināt saimniekot. Eiropa nedod atlaides pat darbspējas zuduma vai invaliditātes gadījumā. Labi vēl, ka šādā gadījumā dod iespēju meklēt citu līgumsaistību pārņēmēju.
Man pārdomām laika diezgan, taču, pirms pieņemšu lēmumu, uzzināšu visas piedāvājuma nianses un tikai tad kļūšu par pensionāru.
Vēl daudz neskaidrību
Andris Zirnītis, Skrīveru pagasta zemnieku saimniecības “Veczemitāni” saimnieks:
— Piedāvājumā zemniekiem priekšlaikus pensionēties ir gan pozitīvās, gan negatīvās puses. Daudz ko vēl neesmu izpētījis, tāpēc došos uz Lielrīgas reģionālo lauksaimniecības pārvaldi Ogrē, lai visu noskaidrotu.
Man tūlīt būs 57 gadi, līdz vecuma pensijai, kura kā daudziem būs maza — tikai sociālais minimums, vēl pieci gadi. Protams, priekšlaikus aiziet pensijā ir ļoti vilinoši, vēl jo vairāk tāpēc, ka pensija pēc aptuveniem aprēķiniem varētu būt ap 170 latu mēnesī. Domāju, ka esmu to godam nopelnījis, jo savu saimniecību dibināju jau 1989. gadā un strādāju bez pārtraukuma, pat atvaļinājuma.
Saimniecības rādītāji, lai es varētu pensionēties, “Veczemitāniem” ir prasībām atbilstoši.
Man nepatīk tas, ka zemnieks savu saimniecību var ne tikai nodot kādam jaunākam ģimenes loceklim, bet var to arī pārdot vai uzdāvināt. Līgumā būtu jāparedz, ka arī šiem cilvēkiem saimniekošana jāturpina, bet, ja jaunais īpašnieks visam atmet ar roku un saimniecības darbību neturpina, tad zemniekam pensija jāatmaksā atpakaļ. Tas būtu gaužām nepatīkami un droši vien daudziem pat neiespējami.
Nepatīkami, ka pensija jāatmaksā arī tad, ja saimniecība nepalielinās ražošanas apjomu par 30 procentiem. Var būt neražas gadi un citas nelaimes, esam tik daudz ko pieredzējuši.
“Es jau sen to gaidīju”
Jānis Midegs, Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” īpašnieks:
— Priekšlaikus pensionēšanos es jau sen gaidīju. Esmu izpētījis visas nianses, visu aprēķinājis un secinājis, ka pensijā došos, cik ātri vien iespējams.
Atvaļinājumu “neesmu redzējis” vismaz 14 gadu. Nu man ir 58 gadi, un, pētot priekšlaikus pensionēšanās iespējas, secināju, ka tas jādara pēc iespējas ātrāk, citādi “vilciens tūlīt aizies” bez Latvijas zemniekiem.
Mans īpašums paliks ģimenē, būšu jaunā saimnieka konsultants. Turpināsim nodarboties ar piensaimniecību. Patlaban man ir 63 zviedru sarkanraibās govis, bet triju gadu laikā ganāmpulku palielināsim atbilstoši prasībām.
Daudzi man jautā — cik liela tad būs mana pensija? Pēc maniem aprēķiniem, kad būs nomaksāts ienākuma nodoklis, “uz rokas” mēnesī varētu būt nedaudz vairāk par 600 latiem.
Iesaku arī pārējiem zemniekiem nekavēties, jo 2007. gadā būs atkal jaunas Eiropas direktīvas, tāpēc labāk zīle rokā nekā mednis kokā. Nevar zināt, kādi būs šie jaunumi, izmantosim tos, kuri Latvijas zemnieka labā “strādā” jau tagad.