Godprātīgiem parādniekiem, kuri ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ kļuvuši maksātnespējīgi, ar jauno Maksātnespējas likumu tiek dota jauna iespēja sākt atbildīgu un maksātspējīgu dzīvi — tā pirms Maksātnespējas likuma izsludināšanas, kad tas tika nodots atkārtotai caurlūkošanai valdībā, sacījis Valsts prezidents Valdis Zatlers. 1. novembrī likums ir stājies spēkā.
Līdz likums tika pieņemts, pagāja krietns laiks. Ilgās mokās Saeima pirms diviem gadiem pieņēma variantu, kas jau pēc pāris mēnešiem sevi pierādīja kā brāķis. Tad tapa labojumi, kuri vienu dienu neapmierināja kreditorus, citu dienu debitorus. Kad grozījumi tika pieņemti, ierunājās Valsts prezidents — pēc V. Zatlera domām, 2010. gada 17. jūnijā pieņemtais likums, piemēram, nešķiroja, vai parādniekam ir viens kredītā ņemts nekustamais īpašums, kas iegādāts kā vienīgais ģimenes mājoklis, vai vairāki, kas pirkti ar mērķi pelnīt.
V. Zatlers lika Saeimai likumu caurlūkot otrreiz, norādot, ka nav izvētīta arī ietekme uz valsts budžetu. Likumprojekta sagatavošanā bija iesaistīti arī Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda eksperti. Likumam topot, daži izteicās, ka likums sākotnēji ir bijis par labu bankām, nevis kredītņēmējiem.
Norāda uz draudiem
Jaunais likums ievērojami atvieglos maksātnespējas procedūru un palielinās maksātnespējas procesu skaitu — uzskata pirmā maksātnespējīgā privātpersona Latvijā, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) biedrs Jānis Āboliņš.
Maksātnespējas procesu tāpat kā līdz šim varēs ierosināt personas, kuru neizpildītās parādsaistības ir vismaz pieci tūkstoši latu. Līdz šim visā maksātnespējas procesa laikā bija jāmaksā alga maksātnespējas administratoram, bet pēc 1. novembra tā aizstāta ar vienreizēju maksājumu 360 latu apmērā. Administratoram pusgada laikā būs jāpārdod maksātnespējīgā manta, taču — ja īpašumā dzīvo nepilngadīgas personas, mantas pārdošanu var atlikt uz vienu gadu, pagarinot arī maksātnespējas procesu. Pārdošana notiks divās izsolēs — ar augšupejošu un ar lejupejošu soli. Ja parādnieka saistības procesa sākšanas brīdī būs līdz simt tūkstošiem latu, maksātnespējas process ilgs divus gadus, ja vairāk — 3,5 gadus — skaidro LAKRA. Šajā laikā būs jāmaksā kreditoriem 30 procentu no saviem ienākumiem, bet ne mazāk kā 60 latu mēnesī.
Tas, ka maksājums ir piesaistīts ienākumiem, ļauj prognozēt, ka parādnieks visiem spēkiem mēģinās panākt, lai oficiāli viņa ienākumi būtu iespējami zemāki — spriež speciālisti. Tas liek domāt, vai nepieaugs ēnu ekonomika.
Pieredze būs vērtīga
“Pēc trīs gadu maksāšanas perioda beigām persona var prasīt tiesai nenosegto parādu daļu dzēst. Ideālā gadījumā ar to arī viss noslēdzas, un cilvēks ir atbrīvojies no parādiem un var sākt jaunu dzīvi,” portālam nekrize.lv skaidro sertificēts maksātnespējas administrators Edgars Karelis.
Maksātnespēju varēs pieteikt arī tie, pret kuriem piedziņas process jau ir sākts. Procesa sākšanu gan var atteikt ar vairākiem nosacījumiem, piemēram, ja bankai iesniegtas nepatiesas izziņas par ienākumiem vai ja īpašums atdāvināts.
“Uz maksātnespējas procesu ies trīs iedzīvotāju grupas. Pirmā ir tie, kuriem viss jau ir atņemts, viņiem vairāk nekādas mantas nav un ir minimāli ienākumi. Otrā grupa ir tie, kuriem šobrīd radušās problēmas ar kredītsaistību izpildi un banka brīdina par piedziņas procesa sākšanu. Savukārt trešie, par kuriem bankām būtu jāuztraucas visvairāk, ir tie, kuri gluži vienkārši gribēs atbrīvoties no īpašuma, kurš zaudējis lielu daļu sākotnējās vērtības. Ja īpašums iegādes brīdī maksājis 60 tūkstošu latu, uz ko paņemts kredīts, bet tagad tikai 20 tūkstošu, jaunais likums būs iespēja tikt no šāda īpašuma vaļā,” uzskata
J. Āboliņš. Banku brīdinājumus, ka tiem, kuri būs izgājuši maksātnespējas procesu, kredītus vairs neizsniegs, J. Āboliņš vērtē skeptiski. “Tie, kas būs maksātnespējas procesu izgājuši, būs labākie klienti, jo Maksātnespējas likums paredz, ka saistību dzēšanas procesu atkārtoti var iziet tikai pēc 10 gadiem,” teic J. Āboliņš.
Neaizstāv
nemaksātājus
Kreditoru interešu vārdā jaunais likums paredz procedūru, ka saistību dzēšana ir iespējama tikai labticīgiem parādniekiem. Ļaunprātīgiem parādniekiem tiek izpārdota manta un ienākumi sadalīti starp kreditoriem, pašu parādnieku neatbrīvojot no nesegtajām saistībām — secina portāls bizness.lv. Šāda regulējuma mērķis ir ierobežot iespējas nelabticīgiem parādniekiem izvairīties no savu saistību izpildes.
Jaunajā likumā, kas stājies spēkā 1. novembrī, paredzēta arī vienkāršota kārtība, kā fiziskai personai sākt maksātnespējas procesu, pašam piesakot savu maksātnespēju. Turpmāk vairs nebūs jāizstrādā sarežģīti plāni un grafiki — tikai jāuzrāda savas saistības un manta.
Bezcerīgos neglābs
Attiecībā uz juridiskajām personām ar jauno likumu uzņēmēji tiks stimulēti meklēt risinājumu finansiālajām problēmām pēc iespējas agrākā šo problēmu stadijā — vērtē bizness.lv. Jaunais likums piedāvā vieglāku veidu biznesa atveseļošanas pasākumiem (tiesiskās aizsardzības procesam) un elastīgas iespējas piemērot visdažādākās metodes, kā biznesu saglābt — ar nosacījumu, ka uzņēmējs spēj pārliecināt lielāko daļu no saviem kreditoriem par to, ka atveseļošanas pasākumi dos vēlamo rezultātu.
Tiem uzņēmējiem, kuru biznesu nebūs iespējams glābt, būs viegli pasludināt pašiem savu maksātnespēju un šīs maksātnespējas process būs ātrāks un efektīvāks. Tas ļaus aktīviem ātrāk atgriezties apritē, kamēr tie nav zaudējuši savu vērtību. Šos aktīvus būs iespēja iegādāties gan citiem uzņēmējiem, kuri, iespējams, spēs ar tiem rīkoties veiksmīgāk, kā arī bankrotējušā uzņēmuma īpašniekiem un vadībai, lai mēģinātu vēlreiz.
Speciālisti gan prognozē, ka Maksātnespējas likums tiks ar laiku grozīts atkal.
