Jau vairākus gadus Skrīveru novada budžets ir bijis tikai izdzīvošanai. Ekonomiskās krīzes laikā visu pašvaldības iestāžu tēriņi bija “nogriezti” līdz minimumam, arī šogad budžeta plānošanai iesniedza tikai pašas nepieciešamākās vajadzības, lai iestādes varētu pildīt savas funkcijas. Pērn plānotie novada budžeta ieņēmumi bija 1,9 miljoni latu, šogad tikai nedaudz lielāki —
2,1 miljons latu.
Lauvas tiesu “apēdīs” izglītība
Skrīveru novada budžeta ieņēmumu daļa, pateicoties ap 240 tūkstošu latu atlikumam no pagājušā gada, tuvojas 2,4 miljoniem latu. Skrīveru novada dome šogad pamatbudžetā plāno ieņemt 2 149 289 latus (2012. gadā — ap 1,95 miljoniem latu). Ieņēmumos lielu daļu veido valsts mērķdotācija (ap 480 tūkstošiem latu, pērn — ap 415 tūkstošiem latu). Valsts mērķdotācijā iekļauts finansējums izglītības iestāžu darbinieku algām — 317 tūkstošu latu, ES projektu finansējums — 66 tūkstoši latu, “piešprice” no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda — 40 281 lats. 18 tūkstošu latu pašvaldība no valsts saņems par sociālās aprūpes centra iemītniekiem, kuri aprūpes centrā ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim. Lielāko daļu ieņēmumu — 59% jeb apmēram 1,266 miljonus (2012. gadā aptuveni 1,1 miljonu) — veido iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis.
Līdzīgi kā ieņēmumos, arī lielu daļu izdevumu veido valsts mērķdotācijas un finansējumi no ES fondiem. Tā kā pašvaldības budžetam, pēc Ministru kabineta noteikumiem, jābūt bezdeficīta, tad izdevumu daļa ir pietuvināta ienākumiem — 2 miljoni 400 tūkstošu latu.
Pārbūvēs dušas
telpas
Tāpat kā pagājušajā gadā procentuāli lielākā novada budžeta daļa plānota izglītības nozarei — diviem bērnudārziem, vidusskolai, mūzikas un mākslas skolai, Aizkraukles novada sporta skolai, norēķiniem par Skrīveru skolēnu mācībām citviet, Aizkraukles izglītības pārvaldei, bibliotēkām — 900 tūkstošu latu jeb 38% no pamatbudžeta. Šogad pašvaldība par 8 tūkstošiem latu (Ls 1 skolēnam) 3. un 4. klases bērniem apmaksās pusdienas, 2300 latu tam pašam mērķim būs 1. un 2. klases skolēniem, piemaksājot 20 santīmu pie valsts garantētajiem 80 santīmiem.
No vajadzību saraksta jau ļoti sen bija nepieciešams skolas dienesta viesnīcas dušas telpu remonts, jo tās ir kritiskā situācijā. Pašvaldība rada iespēju piešķirt 12 tūkstošu latu. Par tūkstoti latu dome nodrošinās jaunsardzes un starptautiskās jauniešu pašizaugsmes programmas (AWARD) darbību skolā. Līdzekļi atvēlēti arī 3. klases skolēniem, lai viņi varētu apmeklēt Kokneses peldbaseinu, kā arī skolas mājaslapas veidošanai internetā.
“Sprīdītis” būs kā jauns
Novada domes ekonomiste Inita Panteļejeva, kura veidoja un piekrita komentēt šīgada budžetu, teic, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, visām izglītības iestādēm vairāk naudas paredzēts mācību materiālu iegādei un informācijas tehnoloģijām. Tomēr joprojām neizpildāma būtu Ministru kabineta prasība nodrošināt mācību grāmatu un burtnīcu iegādi par pašvaldības līdzekļiem, ja šī prasība stātos spēkā.
Šogad salīdzinoši ar pagājušo gadu ieguvējs būs arī bērnudārzs “Sprīdītis”. Bērnudārzs šogad piedzīvos lielas pārmaiņas, jo tajā realizēs projektu: siltinās ārsienas, mainīs ventilācijas un apkures sistēmu, tajā skaitā apkures katlu, sakārtos divu grupu sanitāros mezglus, elektrisko apgaismojumu nomainīs ar ekonomiskāku. Vairāk naudas būs arī otram Skrīveru bērnudārzam “Saulēni”. Tam paredzēts pirkt jaunas mēbeles, interaktīvo tāfeli un izstrādāt iestādes reklāmas bukletu.
Vairāk kā 20 tūkstošu latu tiks mūzikas un mākslas skolai. 2300 latu paredzēts jaunu mūzikas instrumentu iegādei un 4200 latu skolas kamerzāles kosmētiskajam remontam.
Tikai kosmētiskajam
remontam
Izglītība iet roku rokā ar kultūru — pašdarbniekiem, bibliotēkām. Tā kā šis ir Dziesmu un deju svētku gads, novada dome dalībai svētkos atvēl 12 tūkstošu latu. Piedaloties ar savu artavu — 3 tūkstošiem latu — projektā “LEADER”, pašdarbniekiem šūs jaunus tautastērpus. Nemainīgs kopš iepriekšējiem gadiem palicis atbalsts iedzīvotāju aktivitātēm — 2 tūkstoši latu. Kultūras centra vadītāja gadu no gada nepieciešamo darbu sarakstā iekļauj gan kultūras centra lielās zāles, gan spoguļzāles un citu telpu remontu. Arī bibliotēkas, kas izvietota kultūras centra ēkā, kāpņu telpai un lasītavai ļoti būtu vajadzīgs remonts. Renovācija ir nepieciešama visai kultūras centra ēkai, tam līdzekļus varētu rast, piesaistot ES fondu naudu, taču tad būtu nepieciešama liela līdzfinansējuma summa, un to šogad nav iespējams atvēlēt. Tāpēc 2013. gadā paredzēts tikai neliels kosmētiskais remonts, kam piešķirts ap Ls 2000.
Bez pašvaldības līdzekļiem neiztikt arī sportistu komandām, kuru atbalstam paredzēti Ls 6800. 4300 latu tiks novada handbolistiem, 2000 latu tērēs dalībai jūnijā Ventspilī rīkotajai Latvijas jaunatnes olimpiādei un 500 latu jauniešu komandas spēlēm starptautiskajos turnīros.
Ziema paņems
uzlabojumu naudu
Pozitīvas pārmaiņas varētu pārsteigt katru skrīverieti un novada viesi, jo daļu no pašvaldības teritorijas un mājokļu apsaimniekošanas budžeta — 252 tūkstošus latu (10,6 % ) — tērēs Kalna ielas apgaismojuma rekonstrukcijai un apgaismojuma ierīkošanai Vēja un Ošu ielā. Novada centram par 1200 latiem plānots projektēt videonovērošanas sistēmu. Daudz lielāku summu, 8500 latu, tērēs Viesturu ceļa izbūves un Dzelzceļa — Sporta ielas lietusūdens novadīšanas sistēmas projektēšanai.
Palielināta summa pašvaldības pārziņā esošo ceļu un ielu ikdienas kopšanai — sniega tīrīšanai, ceļu greiderēšanai, melnā un grants seguma bedrīšu aizbēršanai. Pagājušajā gadā ceļu un ielu kopšanā lielākoties bija jāiztiek no valsts ceļiem piešķirtās summas. Šogad šī mērķdotācija ir Ls 27 101 (2012. gada sākumā — Ls 23 735, un gada laikā valsts no rezerves fonda iedalīja vēl Ls 6302). “Protams, šis finansējums nebija pietiekams, jo jau vasaras vidū nācās taupīt, nepļaujot ceļmalas, lai ar esošo naudu varētu iztikt līdz gada beigām. Arī šogad valsts sola piešķirt nelielu papildu finansējumu ceļu kopšanai,” stāsta Skrīveru novada domes ekonomiste. “Tomēr ieilgušās ziemas dēļ nevar zināt, vai būs iespējams veikt visus iecerētos uzlabojumus vai atkal naudas pietiks tikai ceļu ikdienas kopšanai.”
Atjauno vecos
pabalstus
Teritorijas apsaimniekošanai piesaistīti arī ES projektu līdzekļi. Piemēram, ar novada 2400 latu līdzdalību ‘‘LEADER’’ projektā veiks Skrīveru veco kapu kapličas vienkāršo renovāciju. Kādā citā projektā izveidos jaunu tirgus laukumu netālu no degvielas uzpildes stacijas “Virši — A”, šosejas Rīga—Daugavpils malā. Lai realizētu jaunos projektus un turpinātu maksāt par jau aizsāktajiem, neiztikt bez kredītiem, un pašvaldības budžetā aizņēmumu procentu nomaksai atstāti 57 tūkstoši latu. Kopumā līdz 2012. gada septembra beigām novads bija iesaistījies 17 projektos. Kredītu un to procentu apmaksa no gada budžeta paņem 12%.
Nemainīgi stabili un pat vēl lielāki salīdzinājumā ar pērno gadu ir sociālās aizsardzības nozares izdevumi — 23% no visiem 2013. gada izdevumiem. Šogad valsts pašvaldībām nepiešķīra 50% līdzfinansējumu pabalstiem garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļu pabalstiem. Tātad šie pabalsti pašvaldībai ir jāmaksā no saviem līdzekļiem. Sociālais budžets ir pusmiljons latu, bet lielu daļu no tā aizņem aprūpes centram “Ziedugravas” domātā nauda (343 tūkstoši latu), kas savus saimnieciskos izdevumus nodrošina no pašu ieņēmumiem. Aptuveni septītā daļa sociālā budžeta (80 tūkstošu latu) paredzēta novada iedzīvotāju pabalstiem. Šogad papildus 2012. gadā izmaksātajiem pabalstiem paredzēts atsākt izmaksāt vienreizējos pabalstus — bērniem ar īpašām vajadzībām (50 latu gadā), jaundzimušajiem (Ls 50), asinsdonoriem (5 lati par reizi), politiski represētajiem un Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem (10 latu gadā).
Vai šogad pieaugs arī pašvaldības darbinieku algas? Inita Panteļejeva teic — jaunajā budžetā izmaiņu algu ziņā nav, jo līdz gada beigām saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu notiek darbinieku kvalifikācijas novērtēšana.
