Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Māra Zālīte, tiekoties ar reģionālo masu saziņas līdzekļu žurnālistiem, informēja, kādas funkcijas veiks jaunizveidotā komisija.
Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Māra Zālīte, tiekoties ar reģionālo masu saziņas līdzekļu žurnālistiem, informēja, kādas funkcijas veiks jaunizveidotā komisija.
Māra Zālīte komisiju veidojusi tā, lai tajā strādātu zinoši un erudīti cilvēki. Problēmu spektrs ir plašs, bet galvenā joma ir izglītība. Izveidotas vairākas apakškomisijas: izglītības, juridiskā, starptautiskās pieredzes, moderno informācijas tehnoloģiju, arī tāda, kura sadarbosies ar reģioniem, veidos saikni ar sabiedrību.
Algu nesaņems
Zālītes kundze uzsvēra, ka Valsts valodas komisija nedublēs un nekontrolēs jau esošās valodas institūcijas mūsu valstī: “Tādu ir daudz, un tās savas funkcijas pildīs arī turpmāk. Mūsu komisija centīsies būt to saistošais elements. Mūsu funkcija ir apzināt valodas situāciju Latvijā un izstrādāt konkrētus ieteikumus.”
Valsts valodas komisiju atbalsta Valsts prezidente.
Māra Zālīte norādīja: “Cilvēki Valsts valodas komisijā darbojas sabiedriskā kārtā. Viņi nav atbrīvoti no saviem tiešajiem pienākumiem un amatiem. Par šo darbu algu nesaņemam, lai nomierinās tie, kuri klaigā, ka izšķērdē viņu nodokļu naudu. Visi komisijā strādā brīvprātīgi, tas ir vienkārši mīlestības darbs.”
Māra Zālīte atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.
Jaunieši nezina valsts valodu
— Kā vērtējat valsts valodas situāciju Latvijā?
— Nesen man bija laba iespēja konstatēt reālo situāciju. Pēc skolas beigšanas jaunieši dodas valsts dienestā, un te atklājas, kā strādā izglītības sistēma. Biju uzaicināta uz tikšanos ar kareivjiem Alūksnes mobilajā pulkā. No apmēram 600 zālē esošajiem jaunajiem puišiem trešā daļa mani vispār nesaprata. Tā nedrīkst būt. Mums jāizzina, kas traucē skolēniem apgūt valsts valodu. Ja trūkst pedagogu — meklēsim, piedāvāsim labākas iespējas un citādi atbalstīsim, lai būtu, kas māca jauno paaudzi.
— Bet ar šiem jautājumiem taču jānodarbojas Izglītības ministrijai!
— Valsts valodas komisija būs kā apakšstruktūra darbam ar sabiedrību. Mēs organizēsim diskusijas. Cilvēkiem jāzina valodas problēmas, jāprot paust savu attieksmi pret valodu. Reģionos varētu izveidot Valsts valodas komisijas atbalsta grupas, līdzīgi kā savlaik Kultūras fondam. Aicinām cilvēkus šādās grupās apvienoties.
16 inspektoru par maz
— Latvijā jau strādā Valsts valodas inspekcija. Vai līdzīgi darbosies arī jaunizveidotā komisija?
— Mēs nekonstatēsim pārkāpumus un nesodīsim. Tam jau ir izstrādāts savs mehānisms. Viens no mūsu priekšlikumiem ir pieprasīt Ministru kabinetam piešķirt lielāku finansējumu un pilnvaras Valsts valodas inspekcijai. Latvijā ir 16 inspektoru, kuriem ir tiesības kontrolēt. Viņi to fiziski nespēj paveikt, jo darbības loks ir ļoti plašs. Piemērs, kas satricina: 1993. gadā uzspridzināts valsts valodas inspektores dzīvoklis. Šie cilvēki ir neaizsargāti un saņem niecīgu atalgojumu.
— Vai izglītības darbs jāveic arī latviešu vidū?
— Pēdējos gados latviešu valodas kvalitāte pasliktinājusies. Skolu beidzot, eksāmens latviešu valodā nav obligāts, sabiedrībā pievērš maz uzmanības valodas kultūrai. Ikvienam jārūpējas par to, kā runājam. Valodā nav sīkumu.
Datoru jāmāca “runāt” latviski
— Kā jūs vērtējat valodu masu saziņas līdzekļos?
— Tā kļuvusi pārāk ierēdnieciska. Pati savā valodā atļaujos dabisku izteiksmi un nepakļaujos birokrātijai. Ierēdniecisko terminoloģiju pārņem arī žurnālisti, līdz ar to valoda kļūst birokrātiska. Par to vispirms atbildīgs katrs žurnālists, arī korektors un redaktors.
Ļoti liels haoss valodā valda internetā, tāpēc esam izveidojuši datorlingvistisko komisiju. Tās valodas, kuras nepiemērosies mūsdienu videi, izmirs, tāpēc jāpanāk, lai dators “runā” latviski. Bērns apsēžas pie datora un aizmirst visu, ko mācījies skolā.
“Zīgerista likums” jāsvītro
— Cik bieži sanāks komisija un kā informēsiet sabiedrību?
— Ceram uz preses atbalstu, izveidosim arī mājaslapu internetā. Sanāksim ne retāk kā reizi mēnesī, bet patlaban tiekamies katru dienu. Tiksimies un iepazīsim institūciju darbu, gūsim pieredzi.
— Vai komisijai ir vienots viedoklis par Valsts prezidentes pieprasītajiem vēlēšanu likumu grozījumiem?
— Nevaru paust visas komisijas viedokli, bet šis svaru kauss nav līmenī. Saprotu latviešu sarūgtinājumu, viņi to uztver kā vēl vienu piekāpšanos citiem. Prezidente upurējas, jo ar šo paziņojumu grauj savu reitingu, bet to vajadzēja darīt deputātiem un partijām. Atbalstu, ka šis “Zīgerista likums” jāsvītro — nebūtu Zīgerista, nebūtu arī tāda panta likumā.
Valsts valodas komisijā darbosies 18 cilvēku:
rakstniece Ludmila Azarova — Vāciete,
LU profesore Ina Druviete,
Valsts valodas centra direktore Dzintra Hirša,
rakstniece Nora Ikstena,
LU profesore Janīna Kursīte,
Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks,
LZA prezidents Jānis Stradiņš,
LU profesors Jānis Valdmanis,
rakstnieks Roalds Dobrovenskis un citi.
