Saistībā ar likuma izstrādi par kultūrvēsturiskajiem novadiem un aizsākto diskusiju ciklu par latviešu vēsturiskajām zemēm Valsts prezidents Egils Levits pagājušajā nedēļā devās iepazīšanās vizītē uz Sēlijas kultūrvēsturisko novadu un iegriezās arī Jaunjelgavas novada Sunākstes pagastā.
Ideja par likumu rodas novadu reformas kontekstā
Ideja izstrādāt atsevišķu likumu par kultūrvēsturiskajiem novadiem radās Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. “Ar Administratīvi teritoriālo reformu risina pastāvošās ekonomiskās un sociālās problēmas, kā arī pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem. Bet Administratīvi teritoriālā reforma nav īstais instruments kultūrvēsturiskās identitātes un piederības stiprināšanai. Tam nepieciešami citi likumi un instrumenti. Tādēļ esmu paredzējis jau tuvākajā laikā iesniegt Saeimā izskatīšanai Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu,” “Staburagam”, tiekoties Sunākstē, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidents norādījis — būtiski, lai pēc iespējas katra vietējā kopiena šajā likumā ar detalizāciju līdz pagasta, pilsētas vai pat atsevišķos gadījumos noteiktai pagasta vai pilsētas daļai var atrast likumdevēja skaidri atzītu tās piederību kādai latviešu vēsturiskajai zemei — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei vai Sēlijai. “Latvietība ir daudzveidīga, tā nav plakana, kā dažreiz iedomājamies. Īpaši padomju laikā bija vēlme nolīdzināt latvisko daudzveidību, taču tā sakņojas šajās latviešu sākotnējās vienībās — kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi, lībieši, un katrs no viņiem veidoja savu novadu. Tādēļ ir būtiski apzināties šīs latviešu zemes. Veidojot Latvijas valsti, latvieši izvirzīja pretenziju — tās ir mūsu zemes, kuras mēs apvienojam vienā Latvijas valstī. Tāpēc katrai zemei ir sava nozīme, un tas ir ļoti svarīgs projekts latviešu identitātes sakņu stiprināšanā,” norāda E. Levits.
Sēlijas identitāte un attīstība bija arī galvenā tēma diskusijai Ilūkstē, kas aizvadītājā nedēļā tika rīkota prezidenta Sēlijas apmeklējuma laikā. Tajā piedalījās Sēlijas kultūrvēsturiskā novada pašvaldību vadītāji, vietējo kopienu un biedrību pārstāvji. “Šobrīd esam dialogā ar sabiedrību, konsultējamies ar ekspertiem. Līdz jūlija beigām vēl esmu plānojis apmeklēt suitu zemi Alsungas pusē, bet 24. jūlijā būs plašāka diskusija par šo jautājumu ar ieinteresēto zemju pārstāvjiem. “Mani patiesi iepriecina, cik daudzās Latvijas vietās Administratīvi teritoriālā reforma ir iekustinājusi apzināšanos par kultūrvēsturisko identitāti un piederību kādai latviešu vēsturiskajai zemei,” piebilst Valsts prezidents.
Kā tādi likteņa pabērni!
Prezidenta iniciatīvu stiprināt kultūrvēsturisko novadu, tostarp Sēlijas, robežas, identitāti un nozīmi, pozitīvi vērtē arī Sēlijas patriots, ilggadējs pašvaldības vadītājs un politiķis Jānis Dimitrijevs. “Viena no pirmajām, kas deviņdesmitajos gados sāka runāt par to, ka Sēlija ir pamesta un aizmirsta, bija rakstniece Lūcija Ķuzāne. Un arī tagad mēs varam teikt to pašu. Tāpēc man ir gandarījums, ka beidzot viens no mūsu prezidentiem varētu panākt, ka Sēlijas novads varētu tikt atkal atzīts. Mēs visu laiku runājam par Augšzemi, nevis Sēliju, bet šobrīd Sēlijai ir būtiska vieta šajā reģionā. Mēs neesam ne Latgale, ne Zemgale, bet Dziesmu svētkos dejotāji dejo pie Latgales reģiona, koris dzied pie Vidzemes, folkloras festivālā pārstāvam vēl kādu reģionu. Un tad nevar īsti saprast, kas tad mēs esam. Tā kā tādi likteņa pabērni,” saka J. Dimitrijevs. Viņš atklāj, ka savulaik aicināts dibināt Sēlijas partiju, lai varētu politiskā līmenī risināt aktuālos jautājumus, taču atteicies, jo abi ar akadēmiķi Jāni Stradiņu uzskatījuši, ka svarīgāk ir runāt par kultūrvēsturiskajām vērtībām.
J. Dimitrijevs norāda, ka Sunākstē paveiktais ir labs piemērs, ka brīvprātīgi, bez lielām problēmām var paveikt lielas un labas lietas. Sēlijas patriotiem apvienojoties, Stendera biedrībā pamazām tiek atjaunots Stendera mācītājmuižas parks un Sunākstes baznīcas apkārtne. “Tas ir mūsu ieguldījums šī kultūrvēsturiskā novada saglabāšanā, attīstīšanā un popularizēšanā. Taču ir svarīgi, lai arī ar likumu valstiskā līmenī to atzītu, akceptētu, šiem novadiem dod vaļu darboties,” saka Jānis Dimitrijevs, atklājot, ka augustā te plāno atklāt jaunu apskates objektu — Stendera biedrības veidoto Augstas gudrības taku.
Veidos Sēlijas sirds piemiņas zīmi
Stendera biedrības pārstāvis Pēteris Stradiņš atklāj, ka ir iesākts vēl kāds Sēlijai nozīmīgs projekts — Sēlijas sirds piemiņas zīmes izveide. “Kad mans tēvs Jānis Stradiņš devās mūžībā, mēs pavadītājus bērēs lūdzām nenest ziedus, bet ziedot šīs piemiņas zīmes izveidei. Ir savākta zināma summa, un tas liek mums par pienākumu šo projektu realizēt. Tas būtu Sēlijas simbols, kura skiču izveidei plānots rīkot konkursu tēlniekiem un māksliniekiem. Tas būs ļoti nozīmīgs darbs visai Sēlijai, un šim projektam mēs gribētu Valsts prezidentu redzēt kā aizbildni un lūgt viņa palīdzību šī projekta realizācijā. Tas nebūs viena gada pasākums, tā īstenošanai, iespējams, būs vajadzīgi vairāki gadi, bet domāju, ka Sēlijai ir noteikti vajadzīgs savs simbols, un mēs mēģināsim to realizēt, visdrīzāk,tieši šeit — Sunākstē, Stendera mācītājmuižas apkārtnē. Gribam, lai šī vieta veidojas par Sēlijas kultūrvēsturisko centru.” ◆
