Zemkopības ministrija apstiprinājusi noteikumus labības valsts iepirkumam jeb intervencei 2003. un 2004. gadam. Graudus sāks iepirkt no 1. augusta, maksājot 62 latus par labības tonnu.
Zemkopības ministrija apstiprinājusi noteikumus labības valsts iepirkumam jeb intervencei 2003. un 2004. gadam. Graudus sāks iepirkt no 1. augusta, maksājot 62 latus par labības tonnu.
Intervences būtība ir izņemt no tirgus graudu pārpalikumu. Sākotnēji ministrijas speciālisti bija domājuši intervences modeli līdzīgu kā Eiropā, iepērkot graudus no 1. novembra un maksājot par labības tonnu Ls 62,80. Taču lauksaimnieku organizācijas pret šādu lēmumu protestēja, tāpēc nolemts graudus intervencē iepirkt jau no 1. augusta. Līdz 1. novembrim par tonnu labības maksās 62 latus, tad cenu plānots palielināt līdz Ls 62,80, bet katra nākamā mēneša pirmajā datumā līdz pat 31. maijam cena palielināsies par 50 santīmiem.
Mainīts arī daudzums, kādu vienā reizē iepērk no viena graudu audzētāja — plānoto 80 tonnu vietā nolemts minimālo iepirkumu sākt no 40 tonnām, kā tas bija arī pagājušajā gadā.
Aizkraukles rajonā reti kurš zemnieks graudus nodod intervencei, jo gandrīz visiem lielākajiem graudaudzētājiem laikus noslēgti līgumi ar graudu pārstrādātājiem vai atrastas citas pārdošanas iespējas. Tomēr intervences modeli viņi atbalsta, jo valsts, nosakot savu iepirkuma cenu, tomēr nedaudz regulē graudu tirgu Latvijā.
Staburaga pagasta zemnieku saimniecības “Skudras” īpašnieks Kārlis Zemešs sadarbojas ar firmu “Kesko agro”. Viņš uzskata: “Valsts noteiktā iepirkuma cena liek arī graudu pārstrādātājiem uzturēt pieņemamu maksu par graudiem. Labi, ka šogad iepirkums sāksies jau augustā, jo līdz ar to arī pārstrādātājiem laikus būs jānosaka sava cena. Intervencē graudus var pārdot tie zemnieki, kuri paši tos var iztīrīt, izžāvēt un uzglabāt, taču pārstrādātāji pērk tieši “no kombaina”, jāmaksā tikai par transporta un citiem pakalpojumiem. Daudziem tā ir izdevīgāk.” Zemešu saimniecībā apsēts 200 hektāru — vairāk nekā 60 hektāru rapša, 36 hektāri ziemāju un arī vasarāji.
Zalves pagasta zemnieku saimniecības “Slabdzēni” īpašnieks Andris Bērziņš graudus pārdod citiem zemniekiem lopbarībai, mazāk kvalitatīvo labību nopērk mednieki dzīvnieku piebarošanai. Tā varot nopelnīt pat nedaudz vairāk. Šogad “Slabdzēnos” labība kuplo 150 hektāros, aptuveni 40 hektāros no tiem — griķi. Griķu sēja paredzēta šonedēļ.
Tā kā Bērziņa kungam ir kur graudus glabāt, viņš cenšas visu labību uzreiz nepārdot, nogaida labāku cenu. Tomēr apstiprināto intervences modeli “Slabdzēnu” saimnieks atbalsta: “Lai arī zemnieki no ministrijas agrāku graudu iepirkšanas laiku vienkārši “izspieda”, tas tomēr ir solis pretī zemniekiem. Galvenais, lai tādi paši noteikumi saglabātos arī nākamajos gados, kad būsim Eiropā.”
