Jautājums: vai Latvijā, stājoties Eiropas Savienībā, paredzēts privatizēt “Latvijas pastu”? Īsa atbilde: nē!
Jautājums: vai Latvijā, stājoties Eiropas Savienībā, paredzēts privatizēt “Latvijas pastu”? Īsa atbilde: nē! ES valstīs valsts pasts nav privatizēts, un to arī neliek darīt. Tur paredzēta pasta pakalpojumu pakāpeniska liberalizācija, kas Latvijā jau notikusi.
Francijas nacionālais rezervāts
ES valstis sadalījušās pretpolos — no vienas puses, liberālā pasta tirgus valsts Nīderlande, no otras puses, valsts monopoliste Francija. Vidū Eiropas Komisijas pozīcija, ka atteikšanās no pasta monopola ir ES koptirgus neatņemama sastāvdaļa. Tomēr tas nebūs tik viegli, jo pasta pakalpojumi saistīti ar darbavietām — Francijas “La Poste” nodarbina 300 tūkstošu un gadsimtu ir bijis “dabiski izveidojies rezervāts valsts nācijai” (“The Financial Times” apzīmējums). Tā ir sestā daļa no 1,7 miljoniem ES valstu pasta darbinieku, tāpēc liberalizācija nenotiek tik strauji, kā to vēlējās panākt Eiropas Komisija un Ziemeļvalstis.
Kaut gan ES Direktīva no 1999. gada atvēra privātstruktūrām tikai nelielu pasta pakalpojumu daļu, kas deva iespēju gūt 3% no pasta pakalpojumu kopienākumiem, vairākas dalībvalstis pēc pašu iniciatīvas atļāva privātstruktūrām nodarboties ar citiem pasta pakalpojumiem. Piemēram, Zviedrijā un Somijā vēstuļu piegādi var uzņemties ikviens. Spānija liberalizējusi vietējos un tiešā pasta sūtījumus. Arī Vācija un Dānija savu vēstuļu tirgu atvērušas vairāk, nekā prasa 1997. gada direktīva.
Jaunā ES Pasta direktīva
Pašlaik privātstruktūras drīkst piegādāt tikai tās vēstules, kuras smagākas par 350 gramiem. ES Telekomunikāciju padome (par pastu atbildīgie dalībvalstu ministri) ir nolēmusi no 2003. gada atvērt tirgu konkurencei vēstulēm, kuras sver vairāk nekā 100 gramu vai ir vairāk nekā trīs reizes dārgākas nekā parastās. No 2006. gada — monopolista robeža būs vairs tikai 50 g jeb 2,5 dārgākās vēstules par standartcenu. Pilna liberalizācija plānota 2009. gadā.
Jaunie liberalizācijas priekšlikumi atver vēl 20% no pasta pakalpojumu tirgus. Tātad šie 23% atvērta tirgus nebūt nenozīmē, ka ES valstīs pasts tiktu privatizēts vai izspiests no tirgus. Tas tik un tā vismaz līdz 2009. gadam vēl var palikt monopolists, kurš sniedz lielāko daļu no vispārējiem pasta pakalpojumiem.
Tiklīdz Eiropas Parlaments apstiprinās šo dalībvalstu vienošanos, labojumi tiks iestrādāti jaunajā Pasta direktīvā.
“Latvijas pasts” paliks konkurētspējīgs
“Nedomāju, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā varētu kaut kā torpedēt “Latvijas pastu”,” uzskata par pastu atbildīgās Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Vigo Legzdiņš. “ES vienmēr iestājusies par patērētāju interesēm, bet pret monopolu interesēm. “Latvijas pasts” jau vairs nav monopols, tāpēc uzskatu, ka iestāšanās ES nekādā veidā neietekmēs pasta pakalpojumus, kādus iedzīvotāji pieraduši saņemt.”
Laikrakstu piegādē “Latvijas pastam” lielākajās pilsētās konkurents ir abonēšanas centrs “Diena”, un konkurence avīžu piegādes tarifus ir noturējusi iedzīvotāju zemās maksātspējas līmenī. Kā uzskata Latvijas Preses izdevēju asociācijas valde, tieši “Latvijas pasta” gudrā stratēģija preses izdevumu piegādes organizācijā un tarifu veidošanā ļāvusi tam saglabāt šo biznesu atšķirībā no abām pārējām Baltijas kaimiņvalstīm.
— Tomēr tagad ES “monopolizēto” bandroļu svars noteikts līdz 350 gramiem, bet 2003. gada privātstruktūrām būs atļauts organizēt vēstuļu un sīkpaku piegādi, kuras smagākas par 100 gramiem. Kā Latviju ietekmēs šī Pasta direktīvas norma?
SM Sakaru departamenta direktore Ināra Rudaka atzīst — “Latvijas pasta” aizsardzībai noteikts, ka privātstruktūras drīkst piegādāt bandroles un pakas, ja to svars pārsniedz 2 kilogramus: “Ar iestāšanās brīdi mēs, protams, šo normu samazināsim, bet mūsu pastu tas neietekmēs.”
— Peļņu nenesošo laikrakstu piegādi laukiem “Latvijas pasts” taču atpelna ar citiem pasta pakalpojumiem. Kā tad, ja valsts pasta monopols tajos nebūs?
“Privātstruktūras savu izplatīšanas tīklu laukos negrib veidot, pat ja tas ir ļauts. Mēs problēmas nesaskatām, jo “Latvijas pasts” pelna ar citiem pakalpojumiem brīvas konkurences apstākļos, kur tam nepieder monopols,” mūsu pasta aktivitāti uzteic Ināra Rudaka. “LP var domāt pat par savas darbības paplašināšanu, par jauna, moderna šķirošanas centra būvi.”
— Vai “Latvijas pasta” sniegtie pakalpojumi nekļūs dārgāki?
“Latvijas pasta” ģenerāldirektors Aivars Droiskis paredz tarifu palielināšanos liberalizācijas rezultātā.
“Straujas tirgus liberalizācijas rezultātā nepārprotami palielināsies valsts pasta uzņēmuma pakalpojumu pašizmaksa un arī tarifi, jo privātuzņēmumi orientēsies tikai uz maksātspējīgākajiem klientiem un uz pakalpojumu sniegšanas vietām galvaspilsētā un lielākajās pilsētās, kur pakalpojumu pašizmaksa ir viszemākā. Tādējādi izveidosies arī nosacīti negodīga konkurence, jo valsts pasta uzņēmumam vispārīgie pasta pakalpojumi jānodrošina visā valstī par nediferencētām pakalpojumu cenām.
Ievērojot minēto, var rasties likumsakarīga nepieciešamība būtiski samazināt infrastruktūras izmaksas, t. i., galvenokārt pasta nodaļu skaitu, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz apdzīvotām vietām laukos un to saziņas līdzekļiem ar citiem valsts reģioniem. Vienlaikus var būtiski pieaugt izdevumi, kas saistīti ar pasta sūtījumu piegādes nodrošināšanu,” uzskata pasta ģenerāldirektors.
— Vai pārskatāmā nākotnē paredzēta “Latvijas pasta” privatizācija?
“Nē. “Latvijas pasts” izdod pastmarkas. Es nevaru iedomāties, kā var privatizēt pastmarku izdevēju! Tas būtu tas pats, kas privatizēt naudaszīmju izdevēju,” atbild Ināra Rudaka.
