Tāpat kā privātpersona atlīdzina zaudējumus, ko tā nodarījusi citai personai, arī valstij jābūt atbildīgai par savu darbību, ja tā ir prettiesiska.
Tāpat kā privātpersona atlīdzina zaudējumus, ko tā nodarījusi citai personai, arī valstij jābūt atbildīgai par savu darbību, ja tā ir prettiesiska. Šobrīd valsts atbildība ir noregulēta, un par nodarīto kaitējumu persona var prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu.
Kā valsts var nodarīt kaitējumu?
Administratīvie akti ir iestādes lēmumi, kuri skar personas tiesības. Ja tie ir prettiesiski, piemēram, iestāde nepamatoti atsaka pabalstu vai nepamatoti neizsniedz atļauju, vai nepamatoti administratīvi soda, vai izdara kļūdainu aprēķinu, tad personas tiesības ir aizskartas. Līdz ar aizskartajām tiesībām personai var būt nodarīts arī kaitējums, kas valstij jāatlīdzina. Prettiesiski administratīvie akti jāapstrīd augstākā iestādē vai jāpārsūdz tiesā.
Valsts ir atbildīga ne tikai par pieņemtajiem lēmumiem, bet arī par faktisko rīcību, kura skar personas tiesības. Prettiesiska rīcība var būt gan nelikumīga iestādes rīcība, gan nerīkošanās, kad noteiktas darbības veikšana ir pienākums. Prettiesiska rīcība jāpārsūdz tiesā viena gada laikā.
Kāds kaitējums jāatlīdzina?
Ja iestādes darbība bijusi prettiesiska, jāatlīdzina gan mantiskie zaudējumi, gan personiskais un morālais kaitējums.
Atlīdzināmi ir tie zaudējumi, kas radušies tieši valsts darbības rezultātā. Ja persona samaksājusi sodanaudu par nepamatotu administratīvo sodu, tad samaksātā summa jāatlīdzina. Tāpat, ja atbilstoši kļūdainam aprēķinam persona pārmaksājusi, tad viņai jāatlīdzina starpība. Jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies par bojātu īpašumu, un ārstniecības izdevumi prettiesiskas rīcības gadījumā.
Mazāk uzskatāmi ir gadījumi, kad zaudējumu atlīdzību var prasīt par tiesībām, kas bijušas liegtas — ja personai nepamatoti atsaka piešķirt pabalstu, tad par zaudējumiem uzskatāma arī summa, kuru persona būtu saņēmusi no atteikuma dienas. Persona var prasīt arī neiegūtās peļņas atlīdzināšanu, tomēr tad prasījums pārliecinoši jāpierāda.
Valstij jādod atlīdzinājums arī par nodarīto personisko (dzīvībai, veselībai, brīvībai, godam un cieņai un citām tiesībām un interesēm nodarīto kaitējumu) un morālo kaitējumu (ciešanām, ko aizskārums ir radījis). Piemēram, ja policists, nepamatoti aizturot, ievaino nevainīgu personu, valsts ir atbildīga gan par mantiskajiem zaudējumiem, t. i., ārstēšanās izdevumiem, gan personisko kaitējumu veselībai, gan par morālo kaitējumu, t. i., ciešanām, kas bijušas ievainojuma rezultātā.
Tomēr valsts atlīdzināšanas pienākumu persona nedrīkst izmantot ļaunprātīgi. Personai ir pienākums saskaņā ar savām zināšanām un iespējām rīkoties, lai samazinātu zaudējumus vai kaitējumu. Pretējā gadījumā valsts atbildība samazinās, un persona tiesības uz atlīdzinājumu var arī zaudēt.
Atlīdzinājuma prasīšanas kārtība
Atlīdzinājumu persona var prasīt kopā ar sūdzību par administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Tātad, ja administratīvo aktu apstrīd augstākā iestādē, tad lūgumu par kaitējuma atlīdzināšanu jānorāda iesniegumā. Ja administratīvo aktu vai faktisko rīcību pārsūdz tiesā, tad prasījumu jāiekļauj pieteikumā tiesai.
Personai ir jānorāda konkrēta prasījuma summa. Ja prasa atlīdzināt zaudējumus, tad jāpievieno pierādījumi, kuri apliecina zaudējuma apmēru (piemēram, apmaksātās kvītis), bet, ja prasa atlīdzināt personisko vai morālo kaitējumu, tad norādītā summa jāpamato (jāizskaidro, kādēļ, pēc pieteicēja domām, par miesas bojājumu pienākas tieši Ls 100 kompensācija).
