Nedēļā starp Lāčplēša dienu un Latvijas valsts pasludināšanas svētkiem Saeimas deputātiem bija jāpaveic gada svarīgākais darbs — jāapstiprina nākamais budžets un pirmo reizi parlamenta vēsturē jāpieņem tā dēvētais budžeta ietvars trijiem gadiem, kas noteiks prioritātes, kurām piešķirt naudu.
Līdz tam daudz purināts un vētīts, izskatot vairāk kā 500 iesniegto priekšlikumu, divpadsmit stundu ilgā sēdē budžets arī tika pieņemts. Tas ir pirmais budžets, ko Latvija veido bez starptautisko aizdevēju kontroles. Tas ir arī pirmais pēc krasā izdevumu samazinājuma 2008. gadā, kurā daudzās jomās paredzēts finansējuma palielinājums. Latvijas attīstības budžets — tā to dēvē Ministru prezidents. “Ir svarīgi nodrošināt, lai tas (budžets — aut.) būtu līdzsvarots un ilgtspējīgs. Ceru, ka šis budžets iezīmēs jaunu lappusi mūsu valsts spējā atbildīgi pārvaldīt savas finanses,” uzrunājot Saeimu, teica Valdis Dombrovskis.
Papildus 70 miljonu latu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, 45 miljoni veselības aprūpei, miljoniem latu ceļiem, infrastruktūrai, skolotāju, iekšlietu sistēmas, tiesu un prokuratūras darbinieku algām utt. Acij un ausij tīkami cipari, kas raksturo līdzekļu pieaugumu kopumā, bet ne katra maciņā. Valstī ir tāpat kā ģimenē — ja naudas par maz, liec to, kurā kabatā gribi, kādam tās tik un tā pietrūks un kāds vienmēr būs neapmierināts. Bet ir taču pagājis tik maz laika no tā brīža, kad bijām pamatīgā ķezā un valstij draudēja bankrots. Vai tagad, kad iekrājušies lieki miljoni, atkal pieprasīsim “gāzēt līdz grīdai” kā “treknajos” gados, par nākotni nedomājot? Mēs katrs gribam dzīvot labāk šodien un tūlīt, bet ne visi saprot, ka tas nav iespējams kā pēc burvju mājiena. Protams, nav vietā arī senais karātavu humora cienīgais teiciens: “Pacieties, debesīs labāki būs!”.
Iedzīvotāju noskaņojums tomēr visumā ir optimistisks. Jaunākajā TNS veiktajā aptaujā secināts: 27 procenti aptaujāto ir pārliecināti — viņu mājsaimniecību finansiālā situācija uzlabosies, vēl 38 procenti uzskata, ka tā nemainīsies, un arī tas ir labi. Tikai 25 procenti aptaujāto lēš, ka viņiem dzīve pasliktināsies.
Visstraujāk augošā ekonomika — tā Eiropā saka par Latviju. Varētu ar to lepoties, ja vien nezinātu, kur šī izaugsme sakņojas: eksportā un tirdzniecībā. Ne jaunu uzņēmumu, ne darba vietu. Neko neražojam, tikai pērkam un pārdodam. Ilgi šīs jomas ekonomiku uz augšu “nepavilks”. Tomēr cerība ir kā nerūsējoša stīga, kas caurvij mūsu ikdienu pat rudens tumšajā laikā. Mūsu pašu varā ir to saglabāt spožu — negaužoties un palīdzot viens otram. Dzīvojam taču vienā lielā ģimenē.
