Brīvdiena vai darba diena, spīd saule vai līst lietus — nekas nespēj izjaukt to, ka 5. augustā Vallē ir svētki.
Brīvdiena vai darba diena, spīd saule vai līst lietus — nekas nespēj izjaukt to, ka 5. augustā Vallē ir svētki. Pieminot režisora Alfreda Amtmaņa—Briedīša 118. dzimšanas dienu, muzejā “Zvanītāju Bukās” pulcējās Nacionālā teātra aktieri, režisori un paši vallieši.
Viszilākās debesis
Karstumā iztvīkusī zeme šajā dienā brīdi veldzējas lietus šaltīs, tomēr brīdī, kad Valles muzeja dārzā pulcējas tie, kuriem nav vienaldzīgs teātris, saule uzspīd jo spoži. Ik pa laikam kāds melns mākonis palūr aiz piekalnes, bet neuzdrošinās izjaukt noskaņu, kāda valda “Zvanītāju Bukās”. Vallieši spriež, ka diez vai daba lauzīs tradīciju — 5. augusta pēcpusdienā Vallē parasti nelīst.
Alfreda Amtmaņa—Briedīša savulaik teiktos vārdus: “Nekur debesis nav tik zilas kā Vallē, nekur zāle tik zaļa kā Vallē, un gaiss tik tīrs kā šeit” gribas papildināt — un nekur nav tik skaistu svētku kā Vallē.
Ik gadu režisora Alfreda Amtmaņa—Briedīša dzimšanas dienā “Zvanītāju Bukās”, kur iekārtots muzejs, notiek viņa dzimtas piemiņai veltīts atceres pasākums. Te visi jūtas kā mājās, kā savējie.
Dod abām rokām
Par tradīciju kļuvusi arī Amtmaņa—Briedīša prēmijas pasniegšana. To reizi divos gados Valles pagasta padome piešķir diviem skatītāju iemīļotiem aktieriem vai režisoriem. Pirmo reizi prēmija pasniegta 1985. gadā, tad to saņēma aktieris Alfreds Videnieks un aktieris — režisors Alfrēds Jaunušans. Šo godu savulaik izpelnījušies arī Zane Jančevska, Ivars Puga, Lāsma Kugrēna, Daiga Gaismiņa un citi.
“Ja jau dot, tad abām rokām,” smej pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Zvirbulis, nosaucot šī gada prēmijas laureātus. Par skatuves mākslā ieguldīto darbu valliešu atzinību un ierāmētu “Apliecinājumu” saņem aktieris Vaironis Jakāns un režisors Oļģerts Šalkonis.
Prēmija novadniekam
“Šādā brīdī es nevaru nepateikt dažus vārdus, kaut izjaukšu visu scenāriju,” bilst Vaironis Jakāns. Vidējās paaudzes cilvēki viņā aizvien atpazīst veco zēnu Voldi, varbūt arī tāpēc aktiera vārdus uztver ar smaidu pat tad, kad viņš cenšas būt nopietns.
“Esmu dzimis un skolā gājis Jaunjelgavā, tomēr ceru, ka atzinību neesmu izpelnījies “pa blatu” kā jūsu novadnieks, bet gan kā cilvēks, kurš strādājis kopā ar Amtmani—Briedīti,” saka Vaironis Jakāns. “Esmu nospēlējis 170 lomu vairāk nekā 7400 izrādēs. Ar Valli esmu saistīts arī citādi. Kādreiz piekalnē pie Krūzes līča spēlējām teātri — lugā “Mūsu senči” biju Ciltvaidis. Tā bija arī Amtmaņa—Briedīša pirmā loma teātrī. Starp citu, esmu spēlējis arī izrādē “Mans mīļais, mans dārgais”, kuru tagad rāda Valles amatierteātris. Jums, vallieši, gribu pateikties par to, ka tik ļoti mīlat teātri.”
Saņemot prēmiju, Oļgerts Šalkonis atzina: “Pateicoties Alfredam Amtmanim—Briedītim, kurš man ļāva saprast, kas ir teātra režija, spēju aktieriem uz skatuves iekārtot darbavietu.”
Oļģerts Šalkonis Nacionālajā teātrī strādā kopš 1951. gada. Viņš kopā ar kundzi Elzu Radziņu gandrīz katru vasaru viesojas Vallē. 86 gadus veco un aizvien šarmanto teātra karalieni Elzu Radziņu te uzņem mīļi un emocionāli. Cilvēki nāk klāt, spiež roku un apskauj aktrisi, kuras mūžs veltīts teātrim. Pretī saņem cienījamās aktrises smaidu un sirsnību. Aizkustina arī abu laulāto draugu rūpes vienam par otru — plecu pie pleca, allaž blakus.
Dāvina skatuves dēli
Savs vārds svētkos sakāms arī Nacionālā teātra galvenajam režisoram Edmundam Freibergam: “Cik labi, ka ir stabilas vērtības — valliešu sirsnība, atbalsts un arī Amtmaņa—Briedīša prēmija. Mēs gribam ne tikai ņemt, bet arī dot.” Viņš muzejam dāvina Nacionālā teātra vecās skatuves dēļa fragmentu. To, kurš izjutis aktieru soļus, asaras un emocijas, pa kuru noteikti staigājis arī valliešu novadnieks.
Aizkustināta par dāvanu ir muzeja vadītāja Austra Urlovska: “Cik mēs šodien kļuvām bagāti! Televīzijā skatoties, kā sazāģē teātra skatuves dēļus, domāju, ka arī man jābrauc pēc tādas relikvijas. Nu jūs to paši esat atveduši! Šī dāvana ir svēta, muzejā tas būs viens no dārgākajiem eksponātiem.”
Dibina savu valsti
Ar sajūsmu skatītāji uztver žurkas Kornēlijas (Svetlana Bless) un circeņa Cirčas (Jānis Skanis) gluži vai politisko ampelēšanos. Arī līdz Nacionālajam teātrim nonākušas runas, ka kaimiņu pagasti Valle un Kurmene esot ārpus Latvijas, jo, izstrādājot novadu veidošanas projektu, valdība tos piemirsusi. “Tātad sava valstiņa,” secina Cirča. “Tu, Kornēlij, varētu būt te prezidente, es — premjers. Nebūtu slikti!” Ko darīt ar iepriekšējo vadību? “Viņi lai iet mājās!” secina teātra žurka un circenis.
Lustīgajiem muzikantiem — Andrim Daņiļenko un Valdim Zilverim — līdzi dzied muzeja dārzā sapulcējušies vallieši un aktieri. Viņi velta dziesmu prēmijas laureātiem un arī Elzai Radziņai.
Visus uzjautrina pagasta padomes priekšsēdētāja atziņa, ka tie, kuri kaut kādā veidā saistīti ar mākslu, ir mazliet “ķerti”. Lai jau tā būtu, bet viņi ir arī brīnišķīgi cilvēki.
Pateicas tiem, kuri mīl teātri
5. augustā vallieši un aktieri neaizmirst arī savus mīļos, kuri nu jau atdusas kapu kalniņā. Kopā ar Valles amatierteātra aktieri Gunāru Skujevski Nacionālā teātra ļaudis noliek ziedus kapos Amtmaņu—Briedīšu dzimtai, bijušajiem pagasta vadītājiem un teātra atbalstītājiem Ainai un Jānim Dronēm, Jānim Elksnim. “Pateicoties viņiem, mums ir šie svētki,” bilst Gunārs Skujevskis. “Arī pateicoties Gunāra teātra mīlestībai,” man līdzās ejot, piemetina aktieris Jānis Skanis.
